Svētku noformējums, kultūras pasākumi un dažādas aktivitātes Ziemassvētku un Jaunā gada svētku laikā ir nevien skaisti, bet tas prasa finanšu ieguldījumus. Latgalē Rēzeknē, Līvānu novadā un Daugavpils pilsētā ir ļoti atšķirīgi tēriņi. Ja Līvānu novadam un Rēzeknei kultūras pasākumiem izmaksas ir līdzīgas, tad summa ir krietni lielāka tieši Daugavpils pilsētai, sasniedzot vairākus simtus tūkstošus svētku atmosfēras radīšanai savā pilsētā.

Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakušina par publisko ēku uzraudzības rezultātiem un veiktajām un plānotajām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā.

Arvīds Ozoliņš ir viens no Latvijas baleta lielajiem vārdiem. Ilgus gadus viņu saistīja draudzība ar mākslinieci Aleksandru Beļcovu, kura Ozoliņu iemūžinājusi daudzos savos darbos. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā pašlaik skatāma baleta leģendai Arvīdam Ozoliņam veltīta izstāde, kurā līdzās mākslinieces zīmējumiem aplūkojami arī unikāli foto materiāli un dejotāja skatuves tērpi.

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Ina Strazdiņa par Eiropas Savienības līderu samitu, kurā tiks lemts par "Brexit" sarunu pāreju uz nākamo posmu.

Latgales vārds medijos šogad plaši izskanējis saistībā ar 4. pasaules latgaliešu saietu “Latgales simtgades kongress”, kas norisinājās maija sākumā. Rēzeknē saieta laikā tika pieņemta rezolūcija, kurā latgalieši izteica savu redzējumu par reģiona dzīvē svarīgu jautājumu tālāko attīstību, īpašu uzsvaru liekot uz latgaliešu valodas lietojuma paplašināšanu. Klāt kongresa notikumos bija arī uzņēmēji Ingūna un Aigars Zīmeļi, kas aktīvi iesaistās Latgalei nozīmīgos procesos.

Bijušais 100 metru skrējējs Ronalds Arājs kļuvis par Latvijas vieglatlētikas izlases direktoru

Nav sliktu laika apstākļu, bet gan nepiemērots apģērbs. Ko līdzīgu mēs varam teikt par to, ko velkam mugurā, nodarbojoties ar āra sportiskām aktivitātēm ziemā. Bet, kā tad ir pareizi jāģērbjas, ja vēlamies nūjot, doties garās pastaigās vai skriet arī ziemā, kamēr nav sniega.

Antīkās pasaules mākslas darbi, mitoloģija, literatūra un tēlniecība daudz stāsta par sievietes tēlu, lomu un dažādību. Kāds bija sievietes ideāls antīkajā pasaulē un kāda bija Senās Romas un Grieķijas sieviešu ikdienas dzīve?

Gundara Āboliņa saruna ar rakstnieci Kristīni Ulbergu par romānu "Tur" izvēršas ne mazāk interesanta, kā pats romāns. Kristīnes Ulbergas romāns "TUR" vēsturisko romānu sērijā "Mēs.Latvija.20. gadsimts" iezīmē pagājušā gadsimta astoņdesmitos gadus. Romānu izdevusi "Dienas Grāmata".

Labklājības ministrija pagaidām neatklāj, kāda veida bērnu tiesību pārkāpumi konstatēti Valsts sociālās aprūpes centra „Rīga” filiālē „Baldone”. Ministrijā norāda, ka centra vadītāja Inese Paudere, pret kuru ierosināta disciplinārlieta arī par Kapseļu ielas bērnu namā atklātajiem pārkāpumiem, šobrīd ir slima. Tādēļ nav iespējams iegūt viņas skaidrojumu.

Pēdējā laikā sociālajos tīklos latviešu valodas zināšanu tēmai atvēlēts daudz viedokļu un  komentāru. Proti, ka Daugavpils ir krievpilsēta, kur pat valsts vai pašvaldības iestādēs nemāk lāga runāt latviski, un vēl - pats pilsētas mērs nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums un kā to vēlētos sabiedrība.

Klausītāji un žurnālisti izvaicā iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Latvijā joprojām bērniem dzimst bērni, turklāt šī problēma ilgstoši tikusi ignorēta, atstājot gados jaunās meitenes likteņa un nezināšanas varā, tā atzīst biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Kā iespējams šo situāciju mainīt? 

Raidījuma ievadā skan instruments, kas darināts pēc 15. gadsimta fiziķa, ērģelnieka un astronoma Arnolda Cvolles atstātā manuskripta. Tā ir klavicimbala jeb viduslaiku klavesīns un, iespējams, mēs nekad nebūtu iepazinuši tā noslēpumaino un neparasto skanējumu, ja reiz kāds multitalantīgs cilvēks, kurš savā dzīvē izmēģinājis visdažādākās darbības jomas, nebūtu aizrāvies ar seno taustiņinstrumentu būvi un vēlmi to balsis atdzīvināt mūsdienās. Tas ir Kaspars Putriņš, 

75% gadījumu publiskās ēkas par nedrošām atzītas īpašnieka nolaidības vai bezatbildības dēļ, intervijā Latvijas Radio atzina Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina. Viņa norādīja, ka biroja uzraudzībā ir vairāk nekā 10 000 dažādu publisko ēku, tostarp izglītības iestādes. No tām birojs šogad pārbaudījis trešdaļu.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri patēriņa aizdevumos izsniedza 84,7 miljonus eiro, kas ir pieaugums 0,2% apmērā, salīdzinot ar 2016.gada pirmo pusgadu. Tajā pašā laikā 69% gadījumu kredīta izsniegšana nebanku kreditēšanas sektorā tika atteikta. 

No aiznākamā gada visus valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus varēs saņemt tikai apdrošinātie iedzīvotāji. Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz jaunu kārtību un skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Neatkarīgi no iemaksu veikšanas pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem valsts apmaksās medicīniskās palīdzības minimumu.

Pēdējā laikā sociālajos tīklos latviešu valodas zināšanu tēmai atvēlēts daudz viedokļu un  komentāru. Proti, ka Daugavpils ir krievpilsēta, kur pat valsts vai pašvaldības iestādēs nemāk lāga runāt latviski, un vēl - pats pilsētas mērs nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums un kā to vēlētos sabiedrība.

Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitēja 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Pats reiz teicis tā: „Manuprāt, jebkura laba mūzika ir garīga, un rakstīt šādu darbu katram komponistam nozīmē pārbaudījumu. Teksts ir tikai impulss neierobežotām asociācijām, bet amplitūda nozīmē katra komponista ceļu uz sevis izzināšanu, pasaules apjēgsmi un savu vietu tajā. Garīgās mūzikas rakstīšanas process ir ļoti personisks, jo uzskatu, ka attiecības ar Dievu ir visintīmākā lieta pasaulē.”

Nav sliktu laika apstākļu, bet gan nepiemērots apģērbs. Ko līdzīgu mēs varam teikt par to, ko velkam mugurā, nodarbojoties ar āra sportiskām aktivitātēm ziemā. Bet, kā tad ir pareizi jāģērbjas, ja vēlamies nūjot, doties garās pastaigās vai skriet arī ziemā, kamēr nav sniega.

Milzis Bužubārda. Pasaku stāsta Didzis Eglītis

Klausītāji un žurnālisti izvaicā iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Uldis Dumpis, Aija Dzērve, Gints Grāvelis, Juris Kalniņš, Mihails Karasikovs, Akvelīna Līvmane, Kaspars Pūce, Kristaps Rasims, Voldemārs Šoriņš. Komponists: Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 8.daļa.

Pēdējā laikā sociālajos tīklos latviešu valodas zināšanu tēmai atvēlēts daudz viedokļu un  komentāru. Proti, ka Daugavpils ir krievpilsēta, kur pat valsts vai pašvaldības iestādēs nemāk lāga runāt latviski, un vēl - pats pilsētas mērs nelieto valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē, kā to nosaka likums un kā to vēlētos sabiedrība.

Gundara Āboliņa saruna ar rakstnieci Kristīni Ulbergu par romānu "Tur" izvēršas ne mazāk interesanta, kā pats romāns. Kristīnes Ulbergas romāns "TUR" vēsturisko romānu sērijā "Mēs.Latvija.20. gadsimts" iezīmē pagājušā gadsimta astoņdesmitos gadus. Romānu izdevusi "Dienas Grāmata".

Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitēja 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Pats reiz teicis tā: „Manuprāt, jebkura laba mūzika ir garīga, un rakstīt šādu darbu katram komponistam nozīmē pārbaudījumu. Teksts ir tikai impulss neierobežotām asociācijām, bet amplitūda nozīmē katra komponista ceļu uz sevis izzināšanu, pasaules apjēgsmi un savu vietu tajā. Garīgās mūzikas rakstīšanas process ir ļoti personisks, jo uzskatu, ka attiecības ar Dievu ir visintīmākā lieta pasaulē.”

Latvijā joprojām bērniem dzimst bērni, turklāt šī problēma ilgstoši tikusi ignorēta, atstājot gados jaunās meitenes likteņa un nezināšanas varā, tā atzīst biedrības "Papardes zieds" valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle. Kā iespējams šo situāciju mainīt? 

Antīkās pasaules mākslas darbi, mitoloģija, literatūra un tēlniecība daudz stāsta par sievietes tēlu, lomu un dažādību. Kāds bija sievietes ideāls antīkajā pasaulē un kāda bija Senās Romas un Grieķijas sieviešu ikdienas dzīve?