Pēc gadiem desmit laukos var nebūt ne ģimenes ārstu, ne arī veterinārārstu, kā vieni tā otri, kas vēl šobrīd laukos strādā, lielākoties ir jau pirmspensijas vecumā, bet jaunie speciālisti priekšroku dod pilsētām. Veterinārijas speciālistu trūkumu šobrīd visvairāk izjūt Latgalē, bet arī citviet Latvijā jau situācija ir līdzīga un atrast veterinārārstu, kurš apkalpotu liellopu fermas ir problemātiski.  

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns par prognozēm saistībā ar Latvijas ekonomikas nākotni un tās attīstību.

15. decembris ir diena, kad pirms 120. gadiem pasaulē nāca izcilā latviešu rakstniece, tulkotāja un domātāja Zenta Mauriņa. Lai godinātu viņas veikumu, šodien skolēni no dažādām Latvijas vietām satiksies Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā, kur mācījusies Zenta Mauriņa. Pasākumā laikā notiks gan meistardarbnīcas, gan publiski lasījumi, kas vedinās domāt par tām cilvēciskajām vērtībām, par kurām savos darbos runā rakstniece.

Šonedēļ uzmanības centrā vakar un šodien Briselē notiekošais Eiropas Savienības līderu samits, kurā tiks pieņemts galīgais lēmums par to, vai Brexit sarunās ir panākt pietiekams progress, lai sarunu process varētu pāriet nākamajā kārtā.

Maija Branta kopā ar vīru audzina trīs bioloģiskos bērnus, meitu un divus dēlus, un arī kādu bez vecāku gādības palikušu zēnu, kurš dzīves pirmos gadus pavadījis bērnunamā un vairākās audžuģimenēs. Ar Maijas stāstu šodien noslēdzam astoņu ierakstu garu sēriju, kurā katru piektdienu, gaidot labdarības maratonu „Dod Pieci”, adoptētāji, aizbildņi un audžuģimenes dalījās savā pieredzē.

Kamēr lauki guļ ziemas miegā, lauku tūrisms nebūt netaisās ielīst dziļāk migā un gulšņāt, gaidot pavasari. Ko ziemā laukos darīt tūristam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kamēr daļu sabiedrības aizrauj neparasti mākslīgā intelekta "gadžeti", kas izklaidē un pārsteidz, citiem aktuāls jautājums - kā šādas tehnoloģijas patiešām atvieglos cilvēku dzīvi nākotnē? Šoreiz raidījumā palūkosimies, kādus mākslīgā intelekta produktus ražo tepat Latvijā un kāds ir to pielietojums.

"Šī grāmata ir par pieturvietu "Kastaņola" Raiņa un Aspazijas ceļā uz mūžību. Pareizāk sakot, viens no daudziem iespējamiem stāstiem par šo ceļu 14 gadu (1906 -1920) garumā," tā, ievadot grāmatu "Viņpus Alpiem", raksta autore, Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma. Gundaram Āboliņam viņa piedāvā izlasīt epizodi "Uz Berni pēc veselības", kas savukārt raisa sarunas ne tikai par kaķiem un dzejniekiem, par klimatu un kalniem, bet arī par miegazālēm.

Šodien mediju uzraugs apstiprinās amatā par saturu atbildīgo Latvijas Radio valdes locekli. Par pieņemto lēmumu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome informēs piektdienas vakarā. Neoficiāli jau izskanējis, ka uz atbildīgo amatu nominācijas komisija izvirzījusi divus kandidātus: producentu Juri Milleru un Nacionālo apvienību pārstāvošā ministra Kaspara Gerharda padomnieci Sanitu Diku-Bokmelderi.

“Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies,” atzīst Justīne Savitska. "Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, gabaliņš manas un vecāku dzīves būtu iztērēts bezjēdzīgi, izmests. Bet cilvēki klausījās – runāja par latgaliešu valodu, leksiku, dokumentālā stāsta formu un to, kas ir cilvēki, kuri parādās medijos, vai tie jāuztver par varoņiem. Kas ir vissvarīgākais – klausītāji stāstīja savus stāstus.”

Piektdienās kopā ar žurnālistiem un kādu no politologiem Krustpunktā tiek pārrunātas nedēļas aktualitātes. Daudz diskusiju raisījis Kopdzīves likumprojekts, par kuru savākti 10 tūkstoš parakstu. Vēl viens temats - diskusijas ap Rīgas nākamā gada budžetu. Interesants bija fakts, ka Eiropas parlamenta deputāts no Saskaņas Andrejs Mamikins nedēļas nogalē netika ielaists Saskaņas kongresā un nu ir solījis veidot savu kustību un, iespējams, partiju. Viņš ļoti aktīvi darbojas sociālajos tīklos, krājot savus piekritējus. Vai krievvalodīgo vidū gaidāma šķelšanās? Visbeidzot, daudz jautājumu ir par Latvijas Radio valdes locekļa izraudzīšanu, kurš atbildēs par radio saturu.

Baiba Petrenko ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, audzina dēlu, tulko grāmatas, interesējas par vides aizsardzību un jau gadu  piekopj „zero waste” dzīvesveidu jeb dzīvi bez  atkritumiem. Gatavojot vegāniskas piektdienas pusdienas, saruna par dzīvi bez atkritumu kalniem.

Kamēr Īrijas sēņu audzētāji mudina pieteikties darbā latviešus, skaidrojam, kāda ir darbaspēka plūsma pretējā virzienā – no ārvalstīm uz Latviju. Iepazīstinām ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra veiktā pētījuma datiem un skaidrojam, cik labi uzņēmumi, pašvaldības un valsts informē diasporu par iespējamajiem darba piedāvājumiem Latvijā. 

Miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošana medicīnā. Sabiedrības informētība un tiesiskā regulējuma atbilstība cilvēktiesību standartiem – ir viena no tēmām, par kuru diskutē ikgadējā tiesībsarga konferencē.

Rīgas dome 15. decembrī apstiprināja pašvaldības 2018. gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu. Neviena no opozīcijas partijām budžeta apstiprināšanu neatbalstīja.

Reizi piecos gados Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts pieaugušo izglītības apsekojums. Tas liecina, ka pēdējo 5 gadu laikā Latvijā iedzīvotāju iesaistīšanās mācībās augusi par 15,2 pieaugušo vecumā no 25 līdz 65 gadiem. Tiesa gan - šajā pētījumā par mācīšanos mūža garumā tiek uzskatīta arī grāmatu lasīšana, muzeju un izstāžu apmeklēšana. Plašāk par mūžizglītību stāsta Daina Zalamane.

Jau vērojamas pirmās pazīmes, kas liecina, ka darbaspēka trūkums apdraud Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un veicina izmaksu pieaugumu. Šādu viedokli, iepazīstinot ar Latvijas Bankas prognozēm par tautsaimniecības attīstību, šodien pauda centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

“Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies,” atzīst Justīne Savitska. "Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, gabaliņš manas un vecāku dzīves būtu iztērēts bezjēdzīgi, izmests. Bet cilvēki klausījās – runāja par latgaliešu valodu, leksiku, dokumentālā stāsta formu un to, kas ir cilvēki, kuri parādās medijos, vai tie jāuztver par varoņiem. Kas ir vissvarīgākais – klausītāji stāstīja savus stāstus.”

Ivars Jēkabsons ir luterāņu draudzes mācītājs. Patiešām vienkāršs un pārsteidzoši dzīvesgudrs. Reiz bērnībā Rīgas kinostudijā Ivars izvēlēts galvenajai lomai mākslas filmā "Dullais Dauka". Kļuvis par mācītāju, apgalvo, ka īstenojis ilgi loloto sapni. Kādā pārdomu reizē Ivars stāsta: „Esmu secinājis, ka lielākais, ko varu darīt, ir noklausīties problēmu un lūgt kopā ar problēmas izklāstītāju."

Ir pagājušas divas nedēļas kopš brīža, kad vēl 16 lauku tūrisma uzņēmēji, ir saņēmuši kultūras zīmi "Latviskais mantojums. Kāpēc ceļotājiem vērts pievērst uzmanību šai zīmei, un, vai ziemā laukos tūristam ir ko darīt? Atbildes meklēsim raidījumā.

Par rūķīti Čipu . Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Piektdienās kopā ar žurnālistiem un kādu no politologiem Krustpunktā tiek pārrunātas nedēļas aktualitātes. Daudz diskusiju raisījis Kopdzīves likumprojekts, par kuru savākti 10 tūkstoš parakstu. Vēl viens temats - diskusijas ap Rīgas nākamā gada budžetu. Interesants bija fakts, ka Eiropas parlamenta deputāts no Saskaņas Andrejs Mamikins nedēļas nogalē netika ielaists Saskaņas kongresā un nu ir solījis veidot savu kustību un, iespējams, partiju. Viņš ļoti aktīvi darbojas sociālajos tīklos, krājot savus piekritējus. Vai krievvalodīgo vidū gaidāma šķelšanās? Visbeidzot, daudz jautājumu ir par Latvijas Radio valdes locekļa izraudzīšanu, kurš atbildēs par radio saturu.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Ainārs Ančevskis, Uldis Anže, Indra Burkovska, Aija Dzērve, Akvelīna Līvmane. Komponists: Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 9.daļa.

“Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies,” atzīst Justīne Savitska. "Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, gabaliņš manas un vecāku dzīves būtu iztērēts bezjēdzīgi, izmests. Bet cilvēki klausījās – runāja par latgaliešu valodu, leksiku, dokumentālā stāsta formu un to, kas ir cilvēki, kuri parādās medijos, vai tie jāuztver par varoņiem. Kas ir vissvarīgākais – klausītāji stāstīja savus stāstus.”

"Šī grāmata ir par pieturvietu "Kastaņola" Raiņa un Aspazijas ceļā uz mūžību. Pareizāk sakot, viens no daudziem iespējamiem stāstiem par šo ceļu 14 gadu (1906 -1920) garumā," tā, ievadot grāmatu "Viņpus Alpiem", raksta autore, Raiņa un Aspazijas pētniece Gundega Grīnuma. Gundaram Āboliņam viņa piedāvā izlasīt epizodi "Uz Berni pēc veselības", kas savukārt raisa sarunas ne tikai par kaķiem un dzejniekiem, par klimatu un kalniem, bet arī par miegazālēm.

Ivars Jēkabsons ir luterāņu draudzes mācītājs. Patiešām vienkāršs un pārsteidzoši dzīvesgudrs. Reiz bērnībā Rīgas kinostudijā Ivars izvēlēts galvenajai lomai mākslas filmā "Dullais Dauka". Kļuvis par mācītāju, apgalvo, ka īstenojis ilgi loloto sapni. Kādā pārdomu reizē Ivars stāsta: „Esmu secinājis, ka lielākais, ko varu darīt, ir noklausīties problēmu un lūgt kopā ar problēmas izklāstītāju."

Baiba Petrenko ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, audzina dēlu, tulko grāmatas, interesējas par vides aizsardzību un jau gadu  piekopj „zero waste” dzīvesveidu jeb dzīvi bez  atkritumiem. Gatavojot vegāniskas piektdienas pusdienas, saruna par dzīvi bez atkritumu kalniem.

Kamēr daļu sabiedrības aizrauj neparasti mākslīgā intelekta "gadžeti", kas izklaidē un pārsteidz, citiem aktuāls jautājums - kā šādas tehnoloģijas patiešām atvieglos cilvēku dzīvi nākotnē? Šoreiz raidījumā palūkosimies, kādus mākslīgā intelekta produktus ražo tepat Latvijā un kāds ir to pielietojums.