Atkārtojam dažādos laikos tapuši sižetus: Vilnis Skuja stāsta par pavasara izpausmēm dzīvnieku aprindās: veterinārārste informē par suņu barošanu; Māris Puķītis atklāj, kāpēc viņš nepērk Ķīnā ražotas preces.

Svētrīts. Studijā teoloģijas doktors, priesteris Andris Marija Jerumanis.

Madlienas pagastam ir ar ko lepoties: te ir baznīca, kurā kanceli ir darinājis tās puses dižā gleznotāja Kārļa Hūna tēvs - Madlienas skolotājs, ērģelnieks un ķesteris Kārlis Frīdrihs Hūns. Te ir aptieka, kuras īpašnieks pirms vairāk nekā simts gadiem kļuva par miljonāru. Savukārt netālu esošais Plāteres pilskalns ir viena no retajām vietām Latvijā, kur uzceltas mākslīgās pilsdrupas.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Otrās spēles Trešā epizode. 

2017. gada FEBRUĀRA spēlē savus novadus pārstāv četri jautri un apsrātīgi vidusskolēni - Arianna Todorova no Sniķeres Auces novadā (Zemgale), Evita Kokina no Daugavpils (Latgale), Dairis Mežvinskis no Madonas (Vidzeme) un Laine Freimane no Liepājas (Kurzeme).

Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" radiolasījums. Trešais stāsts - "Maskačkas Boss un citi suņi". Lomās Edgars Kaufelds, Linda Rutule, Lauris Dzelzītis, Inga Misāne, Arnis Līcītis. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisors Andis Ploks. Mūzikas noformētājs Ģirts Bišs.

Latvijas Mūzikas ierakstu balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā 28. februārī uz Dailes teātra skatuves saņems Daila Martinsone, Latvijas Radio bērnu vokāla ansambļa „Dzeguzīte” vadītāja.

Māra Zālīte jau labi sen kļuvusi par latviešu dzejas un dramaturģijas simbolu, par ko liecina ne tikai tautas mīlestība, bet arī neskaitāmas literārās prēmijas. Un arī mūzikā viņas vārsmu klātbūtne vien jau apliecina kvalitāti. Ne velti ar Zālītes dzeju savas kompozīcijas radījuši gan akadēmiskā, gan vieglā žanra meistari un arī mazāk zināmi censoņi.

Austrālijas raidījumu ciklā neparasta latvieša portrets. Andrejs Krūmiņš ir dzimis Kurzemes katlā 1944.gadā un jau agrās bērnu dienās bēgļu gaitās nonācis Austrālijā. Tas ir bijis likteņa pirksts, jo tieši Austrālijas daba ir tā, kas savaldzinājusi Andreju tik ļoti, ka tai viņš ir veltījis visu savu dzīvi.

18. februārī apritēja pieci gadi kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas plašāk pazīstams kā Valodu referendums.

Komponista, diriģenta, lektora un pedagoga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra klases vadītāja Andra Vecumnieka portrets.

Viļa Lāča romāna Rotaļa virs bezdibeņa radioiestudējums. Radiovarianta autors Balfurs Ferbers. Režisors Oļģerts Šalkonis. Galvenajās lomās: Kārlis Zušmanis, Jānis Kaijaks, Ieva Mača, Lilita Ozoliņa. 1979. gada ieraksts. 4 daļās 2 raidījumos.

 

 

 

Saruna ar Daini Dukuru par skeletona slidu materiālu apstrādi, par marķētajām sliecēm un kā izvairīties no diskvalifikācijas nākotnē. Vēl arī saruna ar jubilāru Cēzaru Ozeru, PSRS izlases basketbola izlases sastāvā viņš 1960. gadā Romā kļuva par olimpisko vicečempionu basketbolā.

Žurnālista lielākā aktualitāte ir šis brīdis. Varbūt sekojot žurnālistu darbam, vēsturnieki nākotnē atradīs patiesāko notikumu spoguli. Kā ar laiku sadzīvo pati mūslaiku progresīvā žurnālistika, vaicājam Latvijas Televīzijas žurnālistei Olga Dragiļevai.

Ekonomiskā izaugsme tiek uzskatīta par panaceju teju visām mūsdienu likstām, taču daļa pētnieku uzskata, ka lūkošanās uz sabiedrības labklājību tikai pēc iekšzemes kopprodukta rādītājiem nav ilgtspējīga. Tā vietā jāiet neaugsmes jeb degrowth ceļš - pērc mazāk, patērē mazāk.

Kā zvejnieks ķēniņa meitu sasmīdināja. Lietuviešu tautas pasaku stāsta Juris Lejaskalns

Kā mainījusies Latvijas ainava pēdējo simts gadu laikā? Raidījumā "Augstāk par zemi fotogrāfs Māris Locs, kurš krāj senas pastkartes un fotogrāfē tajos redzamos skatus mūsdienās. Līdzīgi Latvijas ainavu salīdzināt mudina arī projekti "Zudusī Latvija un "Ainavas runā.

„Īsts ir vienīgi mirklis, negaidi vairāk par to”. Šie vārdi pieder dzejniecei Velgai Krilei – vienlaikus spēcīgai autorei un trauslam cilvēkam. Velgas Kriles loma latviešu literatūrā šobrīd tiek pētīta rūpīgi, bet ne pietiekamā apjomā.

Raidījumā viesis Itāļu psihologs, kurš specializējas ģimenes un izglītības problēmu jautājumos jau gandrīz 40 gadus darba pieredzi, Lombardijas psihologu biedrības padomnieks Ecio Ačeti (Ezio Aceti).

Māra Zālīte jau labi sen kļuvusi par latviešu dzejas un dramaturģijas simbolu, par ko liecina ne tikai tautas mīlestība, bet arī neskaitāmas literārās prēmijas. Un arī mūzikā viņas vārsmu klātbūtne vien jau apliecina kvalitāti. Ne velti ar Zālītes dzeju savas kompozīcijas radījuši gan akadēmiskā, gan vieglā žanra meistari un arī mazāk zināmi censoņi.

Latvijas Mūzikas ierakstu balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā 28. februārī uz Dailes teātra skatuves saņems Daila Martinsone, Latvijas Radio bērnu vokāla ansambļa „Dzeguzīte” vadītāja.

Atkārtojums

Žurnālista lielākā aktualitāte ir šis brīdis. Varbūt sekojot žurnālistu darbam, vēsturnieki nākotnē atradīs patiesāko notikumu spoguli. Kā ar laiku sadzīvo pati mūslaiku progresīvā žurnālistika, vaicājam Latvijas Televīzijas žurnālistei Olga Dragiļevai.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Otrās spēles Trešā epizode. 

2017. gada FEBRUĀRA spēlē savus novadus pārstāv četri jautri un apsrātīgi vidusskolēni - Arianna Todorova no Sniķeres Auces novadā (Zemgale), Evita Kokina no Daugavpils (Latgale), Dairis Mežvinskis no Madonas (Vidzeme) un Laine Freimane no Liepājas (Kurzeme).

Kaut kur debesīs katram cilvēkam atmērīts savs dzīves ceļa garums. Kādam šis nogrieznis ir īsāks, citam – garāks. Būtībā jau nav svarīgi, cik tu esi nodzīvojis. Tevi atcerēsies tikai ar to, ko atstāsi aiz sevis. Pagājušās svētdienas rītā dzīves ceļš aprāvās izcilai džeza balsij – amerikāņu māksliniekam Elam Žaro. Viņam atvēlētais dzīves laiks bija garš. Arī viņa atstātais ierakstu mantojums ir izcils – Ela Žaro balsi nav iespējams sajaukt ar kādu citu.