Zaļais vilnis kopā ar malakoloģi Mudīti Rudzīti bradā pa vienu no retajām Latvijas upītēm, kur vēl dzīvo dažas ziemeļupes pērlenes. Savukārt Jānis Rozītis no Pasaules dabas fonda un Zane Ruģēna no biedrības “Zemes draugi” spriež, kā sabiedrība var iesaistīties, ja vēlas, lai kailcirtēs neizcērt piekrastes mežus. 

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Sena un unikāla graudu žāvēšanas krāsns, 18. gadsimtā celts stallis un kalpu māja ir apskatāmas Neretas novada Pilkalnes muižā. Tās saimnieks Valdis Tomsons stāsta, kā Pilkalne pie sava vārda tikusi, kā sendienās darinātie saimniecības rīki te nonākuši un kāpēc tie ir īpaši.

Radioenciklopēdijas "KāpēcTāpēc" 124.sējums. Senie zemgaļi. Aģents KĀPĒC teleportējas uz Mežotni pie zemgaļu vēstures pētnieka Anatolija Kazačenko, lai iepazītos tuvāk ar seno zemgaļu valdniekiem un vēsturi.

Renē Gosīni asprātīgie stāstiņi par mazo Nikolā - "Rotaļa naktī" un "Zivju vira". Humors lieliem un maziem kopā ar aktrisi Veru Singajevsku. 2001.gada ieraksts

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma izstāde “Gleznains ceļojums no Dzērbenes līdz Sicīlijai. Karls Gothards Grass”. Tajā atspoguļotā baltvācu mākslinieka un literāta Karla Gotharda Grasa (1767–1814) dzīve un radošā darbība atgādina par apgaismības centieniem, kas atbalsojās arī Vidzemē, par Eiropas kultūras vēsturisko vienotību.

Līdzīgi vairākiem citiem latviešu ansambļiem, arī rokgrupas Krasts pirmsākumi meklējami padomju armijā, jo tieši dienesta laikā iepazinās basģitārists Edgars Priedītis un ģitārists Aivars Ižiks, nolemdami pēc demobilizācijas veidot paši savu grupu.

Huligāni, trešās paaudzes fašisti un pirātu kuģu kapteiņi – tā padomju prese sauca tos ārzemju latviešu jauniešus, kas 20. gadsimta 80. gados piedalījās akcijā „Baltijas brīvības un miera kuģis”.  Palūkojamies uz šo unikālo vēsturisko notikumu caur liecinieku atmiņām.

Filma "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi", tās titros redzams gada skaitlis 1967 – tātad kopš šīs filmas uzņemšanas aprit 50 gadi. Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir viena no filmām, ko dēvē par „plaukta filmu”. Kāda bija šīs filmas tapšana un kādi bija tie iemesli, kādēļ filma nenonāca plašā kino nomas apritē? Otrais raidījums.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenais diriģents kopš 2013. gada ir Andris Poga, kurš ceļu mūzikā sācis kā trompetists, tomēr interese par diriģenta profesiju ņēmusi virsroku jau gana agri. Raidījumā Andris Poga atceras sava pirmā orķestra - kamerorķestra "Konsonanse" - darbības laiku un diriģenta gaitu sākumu, atklāj diriģenta profesijas valdzinošos un sarežģītos aspektus, arī ieskicē gaidāmās sezonas notikumus.

Ar Rūdolfa Blaumaņa netiešu svētību piedzima jaunais mākslas žanrs Radioteātris. Pirms 90 gadiem 1927. gada 17. augustā pirmo reizi Radio izskanēja iestudējums, kas iedeva jaunu elpu oriģināldramaturģijai. Ar šī darba iestudējumu atzīmējam Radioteātra izveidošanos 1927. gadā un gatavojamies Pētera Liepiņa 75. dzimšanas dienai, kas būs 2018. gadā. 

Raidījumā iespēja ieklausīties Latvijas Volejbola federācijas biedru kopsapulcē, ko rīkoja Eiropas čempionāta Majoros laikā un kuru esošā federācijas vadība ignorēja. Vēl dodamies uz Ventspili ciemos pie pašmāju bobsleja izlases trenera Sanda Prūša (attēlā) – stāsts par olimpiskajiem plāniem un sapņiem.

Modulārie sintezatori ir elektroniskās mūzikas instrumenti, kurus iespējams komplektēt no atsevišķiem moduļiem. Mēģināsim arī Monopolā pa kārtai uzcept šī vakara muzikālo torti. Raidījuma viesis modulāro sintezatoru firmas "Erica Synths" vadītājs Ģirts Ozoliņš.

Tepat blakus, ar tik līdzīgu vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru, ikdienas izskan valoda, kurā šķiet - nav it nekā kopīga ar latviešu valodu. Vai tā ir? Igauņu valodas pamatlikumus, izrunu un kopīgo ar latviešu valodu iepazīsim šajā raidījumā.

Pasaka par kāpējpeļuku. Četrpadsmitā un beidzamā daļa, kurā Kāpējpeļuks un Mortens atgriežas, un Kūmiņam rodas laba doma, kā atbrīvot Pekainīti. Stāsta Edgars Lipors

Augusta beigās Krimuldas sanatorija savas pastāvēšanas 95. jubileju atzīmēs ar svētkiem, kuros stāstīs par laiku pēc Pirmā pasaules kara un Sarkanā krusta darbību, kā arī atjaunos svētku kliņģera tradīciju – tādu savulaik sanatorijā cepa mēneša jubilāriem, kā arī no jauna atdarīs durvis sauļotavai, kas savulaik tika ierīkota tuberkulozes slimniekiem, lai dotu iespēju ārstēties ar saules un gaisa vannā.

Aina Vāvere (1924 - 2011) bija Austrālijas latviešu kopienas kultūras un izglītības darbiniece Adelaidē, kaut arī savas studiju gaitas sākotnēji saistījusi ar zinātni. Vairāku romānu un lugu autore, strādājusi arī ar jaunatnes izglītošanu. Autores romāns "Varbūt tā bija" (1992) seko gan konkrētas dzimtas likteņa līkločiem, gan uzdod jautājumu par to, vai (un kā) vērts atgriezties "jau zudušā dzimtenē". Pat tad, ja tā jau atguvusi savu neatkarību.

Saruna par apgāda „Kala raksti” izdevumu - Renē Ležēna grāmatu „Robērs Šūmanis, Eiropas tēvs (1886-1963). Politika kā svētuma ceļš.” 1950. gada 9. maija notikumi Francijas ārlietu ministru Robēru Šūmani ((1886–1963) uz pasaules skatuves izvirzīja priekšplānā. Šajā dienā īstenojās 20. gadsimta politikas auglīgākā ideja. Robērs Šūmanis svinīgi aicināja Eiropas demokrātiskās tautas no brīvas gribas apvienoties, lai veidotu „likteņu kopību”, kurai vēsturē līdzīgas nav bijis. Uz šo aicinājumu atbildēja sešas valstis. Vēsturnieki šo dienu dēvē par Eiropas Kopienas dzimšanas dienu.

Līdzīgi vairākiem citiem latviešu ansambļiem, arī rokgrupas Krasts pirmsākumi meklējami padomju armijā, jo tieši dienesta laikā iepazinās basģitārists Edgars Priedītis un ģitārists Aivars Ižiks, nolemdami pēc demobilizācijas veidot paši savu grupu.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma izstāde “Gleznains ceļojums no Dzērbenes līdz Sicīlijai. Karls Gothards Grass”. Tajā atspoguļotā baltvācu mākslinieka un literāta Karla Gotharda Grasa (1767–1814) dzīve un radošā darbība atgādina par apgaismības centieniem, kas atbalsojās arī Vidzemē, par Eiropas kultūras vēsturisko vienotību.

Atkārtojums

Modulārie sintezatori ir elektroniskās mūzikas instrumenti, kurus iespējams komplektēt no atsevišķiem moduļiem. Mēģināsim arī Monopolā pa kārtai uzcept šī vakara muzikālo torti. Raidījuma viesis modulāro sintezatoru firmas "Erica Synths" vadītājs Ģirts Ozoliņš.

Pēdējais no diženajiem – tā mūsdienās visbiežāk tiek raksturots amerikāņu dziedātājs Tonijs Benets. Ar to jāsaprot, ka viņš vienīgais vēl pārstāv stilu, kādā dziedāja Frenks Sinatra, Dins Martins, Perijs Komo un Mels Tormē. Varbūt tā nav džeza mūzika tīrā veidā, drīzāk tie ir svinga standarti ar džeza elementiem.