Krīzes gados Vidzemē, lai uzmundrinātu un iedrošinātu cilvēkus meklēt jaunas darbības nišas, savu ceļu uzņēmējdarbībā, tika apkopoti Vidzemes veiksmes stāsti, tātad uzņēmēji, zemnieki, amatnieki, kuri arī toreiz vai nu turpināja savu iesākto, vai nenobaidījās uzsākt ko pavisam jaunu. Šī veiksmes stāstu meklēšana tagad nu jau turpinās sesto gadu, kad Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti apkopo katra novada veiksmīgāko un radošāko cilvēku veikumu. Reizē, kad Grundzālē tika sumināti 2017.gada Vidzemes veiksmes stāstu varoņi, klāt bija arī mūsu korespondente Gunta Matisone.

Likuma priekšā visi ir vienādi. Tomēr ne vienmēr. Tienešus un prokurorus nevar sodīt administratīvi, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu. Ja tiesnesi pieķer ātruma pārkāpšanā, tad viņam sodu piemēro tiesnešu disciplinārkolēģija. Vairumā gadījumu runa ir par piezīmi, nereti kolēģi aprobežojas tikai ar lietas izskatīšanu un disciplinārsodu nepiemēro vispār. Vai tiesnešu imunitāte administratīvajās lietās nebūtu atceļama, to skaidroja korespondente Zane Mače.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) sezonu sāks savā pagaidu mītnē atjaunotajās Tabakas Fabrikas telpās Miera ielā.

Pirmā izrāde jaunajā sezonā būs Alvja Hermaņa iestudētā ‘’Marķīze de Sada’’ 1. septembrī.

Jaunajās teātra telpās ierīkotas divas vērienīgas zāles ar 300 un 250 skatītāju ietilpību. Tāpat jaunajā sezona būs izmaiņas JRT aktieru trupā.

Šodien aprit 100 diena, kopš amatā stājās jaunais Francijas prezidents Emanuēls Makrons. Viņam savu prezidentūru izdevies veiksmīgi sākt starptautiskajā arēnā, bet iekšpolitiskos jautājumos Makrons jau saskāries ar ievērojamām grūtībām un kritiku. Ar jaunā prezidenta darbu apmierināti vairs tikai aptuveni trešdaļa francūžu. Tuvojoties rudenim nāks arī pirmie nopietnie pārbaudījumi, drīz paredzēts pirmais ietekmīgo arodbiedrību ģenerālstreiks pret viņa vērienīgajiem darba tirgus reformu plāniem. Par jaunā Francijas prezidenta pirmajām 100 dienām amatā, sasniegumiem un problēmām, vairāk Ginta Amoliņa sižetā.

Arī šovasar Dabas muzejs saņēmis informāciju par atrastām baltajām cūktrifelēm, kas Latvijā ir liels retums. Vairākas pazemes sēnes atrastas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā. Pirmo reizi ziņas par baltajām cūktrifelēm Latvijā saņemtas vien pirms diviem gadiem. Lai gan baltā cūktrifekle ir ēdama, tā ne tuvu nav tik vērtīga kā īstās trifeles, tomēr šī sēne ir nozīmīga dabas vērtība. Lai atradumus apskatītu klātienē un meklētu jaunas reto sēņu sugas augšanas vietas uz Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastu, kur šovasar zināms par vairākiem cūktrifeļu atradumiem, devās mikoloģe ar speciāli apmācītiem suņiem.

Turpinās projekts „Latvijas meistars 21. gadsimtā”. Šoreiz meistaru stāsti par līdzšinējo pieredzi un apgūtajām prasmēm, veidojot savu atpazīstamību un virzot produktus sociālajos tīklos, jo par reklāmu mūsdienās var teikt - ja tevis nav internetā, tad tevis nav vispār. Meistaru paveikto vērtē eksperti.

23. augustā Cēsīs, Pils ielas 12 nama pagalmā, pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas durvis būs plaši atvērtas ēkai, kurā padomju okupācijas gados atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators. Ekspozīcija vēstīs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā noslēdzies V Starptautiskais keramikas simpozijs un I Latvijas starptautiskais laikmetīgās keramikas festivāls. Divu nedēļu garumā, iedvesmojoties Daugavpils cietokšņa atmosfērā, simpozija dalībnieki radīja keramikas mākslas darbus, apmeklēja lekcijas, meistarklases un guva jaunas zināšanas par keramiku. Šogad simpozijā tapa arī septiņi lielformāta vides objekti.

Atbildīgās puses aizvien kavējas ieviest vienotu audžuģimeņu un aizbildņu reģistru Latvijā. Šāds saraksts ar bāriņtiesas teritorijā esošajām audžuģimenēm un potenciālajiem aizbildņiem kalpotu sociālajiem darbiniekiem, lai bērni krīzes situācijās nebūtu jāievieto institūcijās, kā tas notiek pašlaik. Nevalstiskais sektors kritizē valsti, kas neizrādot iniciatīvu, un pašvaldības, no kurām vairums reģistra izveidē nesaskata savu atbildību, un tādā veidā nauda turpina sekot bērnunamam, kas nav bērna interesēs. Atbildīgā ministrija sola, ka audžuģimeņu reģistrs tuvākajā laikā tiks izveidots, bet aizbildņu reģistrs gan ne.

„Visur bija kādi varas centriņi, kas centās sadalīt vai sagrābt ne visai sabiedrībai labvēlīgā formā,” tā vērtējot laiku, kad notika privatizācija, atzīst kādreizējais premjerministrs un ekonomikas ministrs Guntars Krasts un skaidro, ka tajā laikā ekonomikas ministrs nelēma par privatizācijas procesiem. Viņš arī neizslēdz, ka tolaik varēja būt oligarhu sarunas. Lai kaut ko vērstu par labu, viņš uzsācis Kriminālkodeksa izmaiņas, ka jāķer lielie zagļi, par to saņemot pārmetumus un nososdījumu.

Likteņdārzs – kopīgā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā, tā teikts sauklī Likteņdārza mājaslapā internetā. Vai šī kopīgā dāvana tiešām būs gatava līdz Latvijas simtgadei? Kādi darbi šobrīd notiek Likteņdārzā, kas vēl jāpaspēj izdarīt un kā sabiedrība var iesaistīties tā veidošanā?

 

 

Saruna par vērtēšanas sistēmu skolās: kāpēc nevērtē vai daļēji ar atzīmi vērtē skolēnu sasniegumus sākumskolā, cik mudinošs vai varbūt traucējošs pamatskolas un vidusskolas posmā ir vērtējums , kā veicies mūzikā, mākslā vai sportā.

Latvijas dienasgrāmatas autors šoreiz ir 11 vecais Justs. Šis ir stāsts par vienu nedēļu, kas pavadīta lielākajā bērnu nometnē Latvijā. Tā tiek rīkota "Ceļa meklētājiem". Mazākie bērni brauc kopā ar vecākiem, bet no 10 gadu vecuma bērni nometnē ir kopā tikai ar skolotājiem. Vismaz viena nedēļa tiek pavadīta zaļā pļavā, prom no apdzīvotām vietām, un katrs pūlas, lai šajā nedēļā bez ierastajām ērtībām visiem būtu labi un interesanti.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas jauno kārtību. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā pedagogam veikta novērtēšana.

Jēkabpilietis Rihards Barkovskis pilsētā varbūt nav plaši pazīstama persona, taču viņu zina un atbalsta daudzi jaunie jēkabpilieši un viņu vecāki, jo šis vīrs ne tikai strādā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, bet kā viņu raksturo draugi un paziņas, ir arī radošs cilvēks, kurš lielu daļu sava brīvā laika velta tieši bērniem un jauniešiem, iesaistot viņus dažādos pasākumos un jau vairāku gadu garumā rīkojot vasaras nometnes skolēniem. 

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai, kuru mērķis ir celt likumu izstrādes kvalitāti un panākt lielāku caurskatāmību likumdošanas procesā.

Pēc divarpus gadu pārtraukuma uzņēmēju noskaņojums Latvijā kļūst pozitīvāks. Tā liecina jaunākais Citadele Index pētījums. Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās 2014. gada 3. kvartālā, bet šī gada 1. pusē uzņēmēji vērtē optimistiskāk gan sava uzņēmuma tagadni, gan nākotni.

Uzņēmums «Maxima Latvija» un biedrība «Zolitūde 21.11» vienojušies par aptuveni 900 tūkstošu eiro novirzīšanu Zolitūdes traģēdijā fiziski cietušo atbalstam. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, vai un kā atbalstīs vieglāk cietušos un tos, ko valsts par cietušiem nemaz nav atzinusi. Tikmēr daļas cietušo aizstāvis Aldis Gobzems, kas rudenī esot panācis 100 tūkstošu eiro katrai bojāgājušā ģimenei, tagad «Maximai» pārmet vēlmi izvairīties no atbildības

Nepavisam nav grūti iztēloties, piemēram, Frenka Sinatras popularitāti Amerikā, tomēr tas nav itin nekas, salīdzinot ar visas tautas mīlestību un apbrīnu, kuru joprojām saņem tango karaļa Karlosa Gardela vārds tālajā Argentīnā. Pateicoties viņam, radās „vokālais” tango. Gardela popularitāte un personības valdzinājums lika pārvērtēt iepriekšpieņemtos kanonus un pacēla tango jaunā kvalitātē.

Monopola viešņa Māra Pāvula - VSIA "Rīgas Cirks Izglītības projektu koordinatore. Viņa ir laikmetīgā cirka platformas “Next Door Circus” dibinātāja. Kopš 2013. gada strādā kā producente pie festivāla "Re Rīga!" sagatavošanas, rūpējas arī par festivāla izglītības programmu. Māru interesē cirka potenciāls alternatīvajā pedagoģijā un sociālo problēmu risināšanā.

Turpinās projekts „Latvijas meistars 21. gadsimtā”. Šoreiz meistaru stāsti par līdzšinējo pieredzi un apgūtajām prasmēm, veidojot savu atpazīstamību un virzot produktus sociālajos tīklos, jo par reklāmu mūsdienās var teikt - ja tevis nav internetā, tad tevis nav vispār. Meistaru paveikto vērtē eksperti.

Pasaka par baldriāni. Stāsta Harijs Misiņš

Likteņdārzs – kopīgā dāvana Latvijai 100. dzimšanas dienā, tā teikts sauklī Likteņdārza mājaslapā internetā. Vai šī kopīgā dāvana tiešām būs gatava līdz Latvijas simtgadei? Kādi darbi šobrīd notiek Likteņdārzā, kas vēl jāpaspēj izdarīt un kā sabiedrība var iesaistīties tā veidošanā?

 

 

Diriģents Andris Nelsons

Nepavisam nav grūti iztēloties, piemēram, Frenka Sinatras popularitāti Amerikā, tomēr tas nav itin nekas, salīdzinot ar visas tautas mīlestību un apbrīnu, kuru joprojām saņem tango karaļa Karlosa Gardela vārds tālajā Argentīnā. Pateicoties viņam, radās „vokālais” tango. Gardela popularitāte un personības valdzinājums lika pārvērtēt iepriekšpieņemtos kanonus un pacēla tango jaunā kvalitātē.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā noslēdzies V Starptautiskais keramikas simpozijs un I Latvijas starptautiskais laikmetīgās keramikas festivāls. Divu nedēļu garumā, iedvesmojoties Daugavpils cietokšņa atmosfērā, simpozija dalībnieki radīja keramikas mākslas darbus, apmeklēja lekcijas, meistarklases un guva jaunas zināšanas par keramiku. Šogad simpozijā tapa arī septiņi lielformāta vides objekti.

Monopola viešņa Māra Pāvula - VSIA "Rīgas Cirks Izglītības projektu koordinatore. Viņa ir laikmetīgā cirka platformas “Next Door Circus” dibinātāja. Kopš 2013. gada strādā kā producente pie festivāla "Re Rīga!" sagatavošanas, rūpējas arī par festivāla izglītības programmu. Māru interesē cirka potenciāls alternatīvajā pedagoģijā un sociālo problēmu risināšanā.

Diriģents Andris Nelsons

Saruna par vērtēšanas sistēmu skolās: kāpēc nevērtē vai daļēji ar atzīmi vērtē skolēnu sasniegumus sākumskolā, cik mudinošs vai varbūt traucējošs pamatskolas un vidusskolas posmā ir vērtējums , kā veicies mūzikā, mākslā vai sportā.

23. augustā Cēsīs, Pils ielas 12 nama pagalmā, pirmo reizi kopš valsts neatkarības atgūšanas durvis būs plaši atvērtas ēkai, kurā padomju okupācijas gados atradās čekas īslaicīgās aizturēšanas izolators. Ekspozīcija vēstīs par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam.