Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz Ūdens dienai veltītiem pasākumiem. Augšlīgatne notiek Koksnes dienas. Ekskursija uz vienu no vecākajiem parkiem Rīgā - Aldara parku.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis

Šoreiz „pērles” meklējam Līvānos, Latgales mākslas un amatniecības centrā , kur raidījuma veidotāja Zane Lāce aplūko garāko austo jostu Latvijā, mēģina malt ar senām rokas dzirnām graudus, skaidro, kas ir zlaukts, un kā sekundes laikā var pamodināt smaidošu bērnu šūpulī.

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Trešās spēles Ceturtā epizode.

2017.gada MARTA spēlē savus novadus pārstāv četri pozitīvi un azartiski vidusskolēni - Kristers Rihards Ozols no Bukaišu pagasta Tērvetes novadā (Zemgale), Liza Borovika no Daugavpils (Latgale), Liega Krasovska no Skrīveriem (Vidzeme) un Zane Mamonova no Gaviezes pagasta Grobiņas novadā (Kurzeme).

Luīzes Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" radiolasījums. Astotais stāsts - " Dižkuņģis Mantrausis, Spiedze un Miesassargs". Režisore Irēna Cērmane.

Ģelžu dzimta trīs paaudzēs. Mēs sastapāmies - sākumā pa ceļam uz Alūksni, tad Alūksnes pils Palmu mājā pie kopīga galda, kur sarunas centrā mājas saimniece Ilga Hincenberga. Smiekli un nopietnība, savstarpējas zobgalības un atmiņas. Un jaunie Rīgā iezīmē savus vaibstus Ģelžu portretā. Bet Dzimtas saknes no sadzirdētā un nojaustā radīja stāstu par Ģelžiem.    

Čaks Berijs – viņš neizgudroja rokenrolu, bet Džons Lenons reiz teica – „ja jūs vēlētos nosaukt rokenrolu kā savādāk, tas būtu jāsauc – Čaks Berijs”. Bobs Dilans dēvēja Beriju par „Rokenrola Šekspīru”. Tā varētu turpināt vēl un vēl, bet diemžēl – nupat arī šī leģenda ir beigusies. 18. martā, 91. dzīves gadā – Čaks Berijs aizgāja aizsaulē.

Viesojas Austrālijas latviešu ciemā Melburnā, kur līdzās savrupmājām ir arī aprūpes nams. Tur savas dienas aizvada latviešu seniori, kuri dzīvi pavadījuši Austrālijā, bet vecumdienās grib kavēties atmiņās par bērnības dienām latviskā vidē. Izzinām aprūpes nama ikdienu un tiekamies sarunās ar aprūpes nama darbiniekiem un iemītniekiem.

1917. gada 6. aprīlī Amerikas Savienoto Valstu kongres pieņem lēmumu par kara pieteikumu Vācijai. Līdz ar to ASV iestājas Pirmajā pasaules karā. Par to saruna  ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Šogad, svinot Andras Neiburgas jubileju, notika starpdisciplināra zinātniska konference par viņas daiļradi, bet Jāņa Rozes apgāds no jauna izdeva stāstu krājumu "Stum, stum. Pirmoreiz tas iznāca 2004. gadā, pirms dažiem gadiem šie stāsti arī iedvesmoja Ģirtu Ēci radīt izrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Kā šie stāsti skan šodien - to varat paklausīties Gundara Āboliņa lasījumā, savukārt pati autore Andra Neiburga atzīst, ka vairs stāstus neraksta, tikai dienasgrāmatu. Mūsu sarunā piedalās arī literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš.

Rakstniece Inga Gaile dzejai, dramaturģijai un prozai klāt pievienojusi arī stendapu — viņa organizē un piedalās stāvkomēdijas vakaros "Sieviešu stendaps". Tur ir brīvība un par nopietno var runāt smejoties. Raidījumā par Ingu Gaili runā arī rakstniece Gundega Repše un režisore Marta Martinsone.

Jaunrozē Pūpolnīcā ņem žagarus no deviņiem kokiem: no priedes, egles, paegļa, no trejdeviņiem kārkliem un no trejādiem citiem lapu kokiem. Tos visus sasien vienā slotiņā, un ar tiem per gan cilvēkus, gan lopus, lai tie visi šai gadā būtu veseli. Kuļot ar šīm slotām sauc: "Kul tos tēvus, lai min mātes, lai tās mātes pautus dēj!

Kādas dziesmas Lielajā dienā Latvijas radio 7.studijā iedziedājuši tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons dalībnieki: Valda Vītola, Marga Stalta, Zoja Heimrāte, Iveta un Vidvuds Medeņi, klausieties šo svētdien raidījumā Laikarata riti plkst.16.35

JAUNUMS! Projekts Re Starts! Radioteātra un teātra leģendas. Alfrēds Jaunušans. Kopā ar akadēmiķi Viktoru Hausmani raidījumā piedalās Uldis Dumpis, Edmunds Freibergs, Valdis Lūriņš, Ilze Rūdolfa.

Rezumējam aizvadīto ziemas sporta veidu sezonu kopā ar sezonas noslēguma izcilniekiem. No Dienvidkorejas mājās sagaidījām gan Martinu Dukuru un Latvijas skeletona izlasi, gan bobslejistus un arī biatlonistu Andreju Rastorgujevu.

“Prāta vētra” ir līdz šim starptautiski pazīstamākā latviešu grupa. Jānis Jubalts ir grupas ģitārists. Viņš nesen debitējis kā aktieris Andreja Ēķa filmā „Svingeri”, kur beidzot tiek noskaidrots, ka Latvijā ir sekss! Jānis kādā pārdomu reizē teicis: „Varu godīgi atzīt, ka gan „Prāta vētra”, gan ģimene mani darījušas par labāku cilvēku.”

Zīdaiņa vecumā vecmāmiņa viņu lika sildīties cepeškrāsnī, bet tieši cepeškrāsns pēc tam kļuva par viņa dzīves svarīgāko sastāvdaļu. Par vienu no iecienītākajiem padomju laika konditoriem - Aleksandru Dabri - un viņa profesijas iezīmēm, stāsts raidījumā.

Raidījums veltīts dzejniecei Astrīdei Ivaskai. „Izjustā un smalkā dzeja, tulkojumi no daudzām valodām, darbošanās trimdas literārajos žurnālos „Jaunā Gaita” un „Ceļa Zīmes”, latviešu literatūras popularizēšana ārzemēs vīra – igauņu dzejnieka, mākslinieka un literatūrzinātnieka Ivara Ivaska rediģētajos žurnālos, inteliģence un ieinteresētība raksturo Astrīdi Ivasku.

Zigmunda Skujiņa 1984. gadā izdotais romāns "Gulta ar zelta kāju" ir drosmīgs, aizraujošs un bezgala asprātīgs stāsts par ​kādas​ ekscentriskas latviešu dzimt​as vēsturi cauri gadu desmitiem.

Saruna ar teologu no Beļģijas Žozefu Bastēnu par jautājumu, kā iespējams saglabāt līdzsvaru starp pienākumu palīdzēt citiem cilvēkiem un spēju mīlēt pašam sevi, jo Bībelē taču ir sacīts: „Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu.” Tieši šie pēdējie trīs vārdi kristiešiem grūti izpildāms nosacījums

Čaks Berijs – viņš neizgudroja rokenrolu, bet Džons Lenons reiz teica – „ja jūs vēlētos nosaukt rokenrolu kā savādāk, tas būtu jāsauc – Čaks Berijs”. Bobs Dilans dēvēja Beriju par „Rokenrola Šekspīru”. Tā varētu turpināt vēl un vēl, bet diemžēl – nupat arī šī leģenda ir beigusies. 18. martā, 91. dzīves gadā – Čaks Berijs aizgāja aizsaulē.

Ģelžu dzimta trīs paaudzēs. Mēs sastapāmies - sākumā pa ceļam uz Alūksni, tad Alūksnes pils Palmu mājā pie kopīga galda, kur sarunas centrā mājas saimniece Ilga Hincenberga. Smiekli un nopietnība, savstarpējas zobgalības un atmiņas. Un jaunie Rīgā iezīmē savus vaibstus Ģelžu portretā. Bet Dzimtas saknes no sadzirdētā un nojaustā radīja stāstu par Ģelžiem.    

“Prāta vētra” ir līdz šim starptautiski pazīstamākā latviešu grupa. Jānis Jubalts ir grupas ģitārists. Viņš nesen debitējis kā aktieris Andreja Ēķa filmā „Svingeri”, kur beidzot tiek noskaidrots, ka Latvijā ir sekss! Jānis kādā pārdomu reizē teicis: „Varu godīgi atzīt, ka gan „Prāta vētra”, gan ģimene mani darījušas par labāku cilvēku.”

Latvijas simtgades spēle vidusskolēniem FAKTU MEDNIEKI. Trešās spēles Ceturtā epizode.

2017.gada MARTA spēlē savus novadus pārstāv četri pozitīvi un azartiski vidusskolēni - Kristers Rihards Ozols no Bukaišu pagasta Tērvetes novadā (Zemgale), Liza Borovika no Daugavpils (Latgale), Liega Krasovska no Skrīveriem (Vidzeme) un Zane Mamonova no Gaviezes pagasta Grobiņas novadā (Kurzeme).

Viens no populārākajiem gospeļu ansambļiem joprojām ir „The Golden Gate Quartet” – „Zelta vārtu kvartets”,  lai gan, kopš kvarteta rašanās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, daudzi mēģinājuši sevi izteikt šajā mūzikas stilā.

Jaunrozē Pūpolnīcā ņem žagarus no deviņiem kokiem: no priedes, egles, paegļa, no trejdeviņiem kārkliem un no trejādiem citiem lapu kokiem. Tos visus sasien vienā slotiņā, un ar tiem per gan cilvēkus, gan lopus, lai tie visi šai gadā būtu veseli. Kuļot ar šīm slotām sauc: "Kul tos tēvus, lai min mātes, lai tās mātes pautus dēj!

Kādas dziesmas Lielajā dienā Latvijas radio 7.studijā iedziedājuši tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons dalībnieki: Valda Vītola, Marga Stalta, Zoja Heimrāte, Iveta un Vidvuds Medeņi, klausieties šo svētdien raidījumā Laikarata riti plkst.16.35