Spriežot par sabiedrību, bieži un daudz tiek runāts par paredzamo dzīves ilgumu. Taču daudz retāk tiek pieminēts tāds lielums kā veselīgas dzīves ilgums jeb laiks, kurā cilvēki vidēji ir spējīgi pilnvērtīgi strādāt un baudīt citas aktivitātes un kuru neapgrūtina dažādas veselības likstas. Diemžēl Latvijai šajā ziņā nav, ar ko lepoties, un mēs šajā rādītājā esam pēdējā vietā Eiropā.

Nesakārtots dzīves vietas deklarēšanās jautājums un ļoti īss projektu izstrādes laiks – šie ir divi galvenie faktori, kuri, piemēram, Vidzemes reģionā ļāva atbalstīt tikai divus, tā sauktos, atgriešanās projektus, runa ir par uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanu  remigrantiem. Tā Vidzemē no iesniegtajiem sešiem projektiem atbalstu guva tikai divi, kaut gan interese par šo projektu konkursu kopumā bija diezgan liela.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) vadītājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītājs Valts Ābols par sadarbības memorandu ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanai veselības aprūpē.

Piektdien, 16. novembrī, Liepājā galerijā „Romas dārzs” tiks atklāta diasporas mākslinieku darbu izstāde „Ar Latviju sirdī”.  Izstāde tapusi sadarbībā ar Pasaules latviešu mākslas centru (PLMC) un ir veltījums Latvijai simtgadē. Tā būs pirmā reize, kad Liepājā skatāma ārzemēs dzīvojošo dažādu paaudžu mākslinieku darbu kolekcija, kas ataino latviešu mākslinieku un Liepājas skarto daudzveidīgo darbību.

Eiropas Parlamentā Strasbūrā šodien paziņos ikgadējās LUX Kino balvas ieguvēju. Šogad par uzvaru sacenšas trīs filmas – serbu dokumentālā filma „Otra puse visam”, islandiešu komēdija par dabas aizsardzību „Sieviete karā” un vācu bēgļu drāma „Stiksa”. Kā ierasts, līdz Eiropas Parlamenta balvai nokļuvušas festivālos atzītas filmas ar sociālu ievirzi.

Šodien Londonā sanāk Lielbritānijas valdības sēde, kurā premjerministre Terēza Meja iepazīstinās ar vakar vakarā Briselē starp Lielbritānijas un Eiropas Savienības sarunvežiem panākto vienošanos par "Brexit līguma nosacījumiem un cer panākt atbalstu. Par jaunāko ziņo mūsu Briseles korespondente Ina Strazdiņa.

Analizējam Latvijas vietu Pasaules laimes indeksā, kur viens no indikatoriem ir arī paredzamais VESELĪGAS dzīves ilgums.

**

Statistiskie tautieši ir 100 unikāli stāsti par "cilvēku parasto", kurš atrasts pēc dzīves vietas, vecuma, dzimuma, tautības un citām pazīmēm, kuras raksturo spilgto un dažādo Latvijas sabiedrību. Visus Latvijas Radio Ziņu dienesta intervētos cilvēkus meklē projekta lapā tautiesi.lsm.lv

Latvijā ir aptuveni 40 brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB). Ne visas arī aktīvi strādā, tomēr tās, kas to dara, ir liels ugunsdrošības atbalsts vietās, kur Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu depo ir tālu. Tomēr brīvprātīgie ugunsdzēsēji no valsts nesaņem nekādu finansēju un šobrīd to darbība atkarīga tikai no pašvaldību un ziedotāju labvēlības.

No 14. līdz 17. novembrim Latvijā risināsies Pasaules jumiķu čempionāts. Bet, lai kļūtu par augstas klases meistaru un nopelnītu iespēju piedalīties šādā čempionātā, ir nopietni jāmācās. Raidījumā saruna par profesionālo izglītību Latvijā.

No 14. līdz 17. novembrim Latvijā risināsies Pasaules jumiķu čempionāts ! Bet , lai kļūtu par augstas klases meistaru un nopelnītu iespēju piedalīties šādā čempionātā, būs nopietni jāmācās arī skolas solā! Par profesionālo izglītību Latvijā, saruna trešdienas raidījumā.

Turpinot pētījumu par svētkiem un svētku svinēšanu, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu piedalīties aptaujā „Svētki un svinēšana” par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu?

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopā ar citu muzeju kolēģiem projekta “Latvijas gadsimts” ietvaros ir sagatavojis biogrāfisku eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji”.

Kas notiek, kad Saule un Mēness savas meitiņas atrašanā aicina palīgā cilvēku? Pēc latviešu tautas folkloras motīviem veidotās animācijas filmas "Saule brauca debesīs “ pirmizrāde jau 15. novembrī, bet šodien tiekamies ar filmas radošo komandu.

Trīs no piecām partijām, kas risināja sarunas par līdzdalību Jaunās konservatīvās partijas politiķa Jāņa Bordāna valdībā, no sarunām ir izstājušās. Līdz ar to šīs sarunas ir izgāzušās. „Attīstībai”/PAR jau publiski aicinājusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izraudzīties jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Kāda ir ceļu būvdarbu kvalitāte un kāpēc dažos posmos pirmās plaisas parādās jau pāris mēnešus pēc remonta beigām – par to diskusija raidījumā Krustpunktā.

Kāda ir ceļu būvdarbu kvalitāte un kāpēc dažos posmos pirmās plaisas parādās jau pāris mēnešus pēc remonta beigām – par to diskusija raidījumā Krustpunktā.

Šonedēļ Ģimenes studija dodas ciemos pie tiem, kam mīļa Latvija. Trešdien uzklausām simtgadnieci Vilmu Kalnbundi no Limbažiem. Saruna ar Vilmu Kalnbundi un viņas dēlu, vedeklu, mazbērniem un mazmazbērniem.

Šonedēļ Ģimenes studija dodas ciemos pie tiem, kam mīļa Latvija. Trešdien uzklausām simtgadnieci Vilmu Kalnbundi no Limbažiem. Saruna ar Vilmu Kalnbundi un viņas dēlu, vedeklu, mazbērniem un mazmazbērniem.

Kāds bija tas materiāls, no kura tika būvēta neatkarīgās Latvijas politika – latviešu politiskais spektrs 1918. gada rudenī, periodā, kad nobrieda Latvijas valsts neatkarība. Stāsta vēsturnieks Artūrs Žvinklis.

Cienījamie lasītāji pārlasa Ojāra Vācieša dzejas krājumu Nolemtība

14. novembra rītā izjukušas valdības veidošanas sarunas, ko vadīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, un trīs partijas – “Attīstībai/ Par!”, Nacionālā apvienība un “Jaunā Vienotība” – aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni izvirzīt citu kandidātu premjera amatam.

Kultūras afiša.

Šobrīd viena no populārākajām grāmatām Igaunijā ir LēloTungala "Biedrs bērns". Šobrīd arī Latvijā skatāma šāda paša nosaukuma filma, kā arī Guntara Godiņa tulkojumā lasāma grāmata

Šī diena vēsturē

1918. gada 14. novembrī kļuva skaidrs, ka Latviešu Pagaidu nacionālā padome - līdz tam nozīmīgākā valstiskuma izveides virzītāja - zaudē iniciatīvu šai procesā. Par konsolidējošo centru kļuva politisko spēku grupējums Demokrātiskais bloks ar Latviešu Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani priekšgalā.

Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji "tehniskā līmenī" vienojušies par "Brexit" līguma nosacījumiem. Lielbritānijas parlamentā 14.novembrī tiek izskata “Brexit” vienošanos. Ja valdība atbalstīs līguma projektu, Lielbritānija varēs sasaukt Eiropas Savienības (ES) samitu, pavirzoties vēl par soli tuvāk līguma panākšanai.

Bankas un ieguldījumu fondi var kļūt par nopietnu spēku cīņā ar klimata pārmaiņām, jo tie var novirzīt savā rīcībā esošos līdzekļus ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem projektiem. Lai to veicinātu šogad Briselē ir tapis pasākumu plāns, kā arī iesniegtas likumu izmaiņas.

Vai bankas Latvijā ir gatavas atbalstīt zaļo ekonomiku un ko tās var mācīties no ziemeļvalstu kaimiņiem? Par to nesen Helsinkos tika diskutēts īpašā konferencē.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pēc būtības sāka skatīt civillietu, kurā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki no valsts vēlas piedzīt 12 miljonus eiro. Prasītāju ieskatā tā ir summa, kas viņiem nav samaksāta par darbu. Parāds radies, nepareizi piemērojot būvniecības izmaksu indeksu, uzskata Gaismas pils cēlāji.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Pagaršojiet! Tā ir spirulīna, viena no pasaulē vecākajām aļģēm. Iespējams, tas ir mūsu 21.gadsimta kartupelis! Šī vakara raidījuma viešņa, videi draudzīgā produkta audzētāja ir zinātniece, kura gatava mainīt pasaules kārtību, – pētniece un docente Agnese Stunda-Zujeva.

No 14. līdz 17. novembrim Latvijā risināsies Pasaules jumiķu čempionāts. Bet, lai kļūtu par augstas klases meistaru un nopelnītu iespēju piedalīties šādā čempionātā, ir nopietni jāmācās. Raidījumā saruna par profesionālo izglītību Latvijā.

Gudrais puika. Latviešu tautas pasaku stāsta Artūrs Skrastiņš

Kāda ir ceļu būvdarbu kvalitāte un kāpēc dažos posmos pirmās plaisas parādās jau pāris mēnešus pēc remonta beigām – par to diskusija raidījumā Krustpunktā.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Zane Aļļēna, Uldis Anže, Raimonds Celms, Gints Grāvelis, Daiga Kažociņa, Jānis Kirmuška, Akvelīna Līvmane, Kristaps Rasims, Artis Robežnieks. Komponists: Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 6. daļa.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopā ar citu muzeju kolēģiem projekta “Latvijas gadsimts” ietvaros ir sagatavojis biogrāfisku eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji”.

Pagaršojiet! Tā ir spirulīna, viena no pasaulē vecākajām aļģēm. Iespējams, tas ir mūsu 21.gadsimta kartupelis! Šī vakara raidījuma viešņa, videi draudzīgā produkta audzētāja ir zinātniece, kura gatava mainīt pasaules kārtību, – pētniece un docente Agnese Stunda-Zujeva.

Šonedēļ Ģimenes studija dodas ciemos pie tiem, kam mīļa Latvija. Trešdien uzklausām simtgadnieci Vilmu Kalnbundi no Limbažiem. Saruna ar Vilmu Kalnbundi un viņas dēlu, vedeklu, mazbērniem un mazmazbērniem.

Turpinot pētījumu par svētkiem un svētku svinēšanu, Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu piedalīties aptaujā „Svētki un svinēšana” par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu?