"Mazo lāču putra" – Latvijā ir jauns bioloģiskās pārtikas produkts, kas top Kuldīgas pusē. Jaunā uzņēmējas Lauras Prūses apņēmība - radīt dabisku un ekoloģisku pārtiku bērniem, turklāt no Latvijā audzētām izejvielām, vainagojusies ar neskaitāmiem izaicinājumiem, ne tikai atrast izejvielu piegādātājus, bet arī piemērotu ekoloģisku iepakojumu.

„Valsts nav absolūta un jārēķinās, ka ir vesela virkne problēmu, kuru viena valsts nevar atrisināt. Tas nozīmē, ka mums ir jākooporējas ar citām valstīm, jo tad arī mūsu valsts kļūs efektīvāka,” to pirms Latvijas Republikas proklamēšanas simtās gadadienas intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.

Pirms diviem mēnešiem 18 jaunieši uzsāka studijas Jaunā Rīgas teātra aktieru kursā. Tā vadītājs Alvis Hermanis solīja viņus pamazām iesaistīt arī izrādēs, un pirmā iepazīšanās ar 12 studentiem no jaunā kursa notiks jau rīt, kad Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums „Kalpa zēna vasara. Sākums”.

Par trīs nozīmīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ: "Brexit" vienošanās, Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums, ka Eiropai būtu jāveido sava armija, un krīze ap Itālijas nākamā gada budžetu. Intervija ar Briseles domnīcas “Bruegel” ekonomistu Žoltu Darvašu.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, raidījumā Labrīt katru piektdienu skanēja cikls par Brīvības ielām Latvijā. Kopš februāra mūsu korespondenti devās izzināt kādas šīs ielas ir- kāda to vēsture, kā dzīvot šajā ielā un cik sakoptas tās ir. Palūkojoties uz visiem izskanējušajiem ierakstiem kopumā var secināt, ka lielā mērā šo ielu spozme un posts atkarīga no vietējās pašvaldības un iedzīvotājiem. Un šodien noslēdzošais stāsts ir par Brīvības ielu Dundagā.

Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācija jau pavisam drīz, bet mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi savas simtgades jubilejas jau nosvinējuši. Interesanti fakti par Baltijas valstīm īpašajā radio spēlē ar dzīvo mūziku.

Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācija jau pavisam drīz, bet mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi savas simtgades jubilejas jau nosvinējuši. Interesanti fakti par Baltijas valstīm īpašajā radio spēlē ar dzīvo mūziku.

Klajā nākusi grāmata „Patentu valde un izgudrotājdarbība Latvijā 1918-1940”. Sadarbojoties Patentu valdei un Latvijas Nacionālajam arhīvam, tika apzināti un digitalizēti Latvijas izgudrotāju patentu pieteikumi, sākot no pirmā pieteikuma kopš neatkarības iegūšanas līdz 1940. gadam.

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18.novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums „18.11” . Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību.

Ivande Kaija – rakstniece, žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, Mērija Grīnberga – latviešu tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja, Klāra Kalniņa – politiķe un sieviešu tiesību aizstāve un Marta Celmiņa – žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece. Četri dzīves stāsti, kuri atklāj Latvijas valsts veidošanos dažādās jomās.

Trešdienas vakarā pie starptautiskās lidostas „Rīga” noticis konflikts starp taksometru vadītājiem. Tā laikā fiziski aizskarts arī kāds pasažieris. Konfliktā iesaistītie taksisti lietā likuši gan asaru gāzi, gan, iespējams, arī auksto ieroci. Reaģējot uz šo situāciju, starptautiskā lidosta „Rīga” nākusi klajā ar aicinājumu Iekšlietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam nekavējoties izstrādāt rīcības plānu situācijas risināšanai.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti Kārlis Roķis, Sanita Jemberga un Filips Latkovskis.

Nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti Kārlis Roķis, Sanita Jemberga un Filips Latkovskis.

Turpinām sarunas ar tiem, kuri apzina savas saknes, pētot dzimtas ciltskoku. Daci Judinu šie pētījumi iedvesmo rakstīt grāmatas. Par savu dzimtu piektdien stāsta rakstniece Dace Judina un viņas vīrs komponists Arturs Nīmanis.

Turpinām sarunas ar tiem, kuri apzina savas saknes, pētot dzimtas ciltskoku. Daci Judinu šie pētījumi iedvesmo rakstīt grāmatas. Par savu dzimtu piektdien stāsta rakstniece Dace Judina un viņas vīrs komponists Arturs Nīmanis.

Skaļi un lustīgi, svinīgi un aizkustinoši, ar degsmi, milzu entuziasmu un darbu, kas ieguldīts diasporā pienākusi valsts simtās jubilejas svētku kulminācijas nedēļa! Šos svētkus sagaidīsim ar latviešiem Čikāgā - vienu no lielākajām latviešu biedrībām ASV.

Ņemot vērā trešdienas vakarā notikušo agresīvo incidentu starp taksometru vadītajiem, kas radīja reālu apdraudējumu starptautiskās lidostas "Rīga" pasažieriem, lidosta vērtēs iespēju pilnībā liegt transportlīdzekļu apstāšanos tiešā lidostas termināļa tuvumā, izņemot publisko sabiedrisko transportu.

Tādi esam

Amatas novadā Ģikšu kultūras namā galvenais dekors 18.novembra svinīgajam pasākumam būs 100 rakstaini cimdi, kurus adījusi Skujenes pagasta iedzīvotāja Marija Dorša, neviens no cimdu pāriem gan šajā kolekcijā ar rakstu, vai krāsu neatkārtojas. Rosinājums noadīt 100 cimdu pārus nācis no ģimenes, jo Marija Dorša savā mūžā ir noadījusi ļoti daudz cimdu un zeķu pāri, bet nekad tos nav skaitījusi, tāpēc arī bijusi doma, paskatīties vai gadā var noadīt simts. Pie Marijas Doršas Skujenes pagastā pabija arī mūsu Vidzemes korespondente Gunta Matisone.

Kultūras afiša

Gaismas festivāls Staro Rīga, Animācijas filmas "Saule brauca debesīs" seansi visā Latvijā, Bezmaksas svētku konceti visā Latvijā.

Šī diena vēsturē

1918. gada 16. novembrī visu nozīmīgāko latviešu politisko partiju pārstāvji sapulcējās vienuviet, lai vienotos par kopīgu platformu jaunās valsts konstituēšanai un pagaidu valdības izveidei. Latvijas valstiskuma tapšanas process strauji tuvojās kulminācijai.

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienu, Latvijas Ārpolitikas institūts Latvijas ārlietu simtgades projekta ietvaros dāvā Latvijai un tās sabiedrībai rakstu krājumu: Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei.

Pirms 4 gadiem Latvijā, līdzīgi kā Polijā, tika ieviests sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis 15 apmērā. To izmanto tie lauksaimnieki, kas audzē augļus, ogas un dārzeņus, un nodarbina sezonas strādniekus 65 dienas gadā. Pēdējos gados samazināto nodokļa režīmu izmantojušas ap 170 saimniecības, nodarbinot nedaudz virs 2700 sezonas laukstrādnieku.

Situācija ar taksometru pakalpojumu sniedzējiem starptautiskajā lidostā „Rīga” arvien ir saspringta. Pēc trešdienas vakarā notikuša incidenta, kad lidostas drošības dienestam un Valsts policijai nācās izšķirt konfliktējošus taksometru vadītājus, kas attiecību noskaidrošanā izmantojuši arī asaru gāzi, lidostas vadība sākusi apsvērt iespēju noteikt braukšanas ierobežojumus pie lidostas termināļa.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Sarunas, esejas, dzeja – tā ir sajūtu dokumentācija. Veids, kā iepazīt citus un sevi pašu. Šiem mūsu šī vakara Monopola viešņas vārdiem grūti nepiekrist. Par sarunu biedriem, ar kuriem pārejam uz Tu, stāsta žurnāliste un esejiste Vija Beinerte.

Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācija jau pavisam drīz, bet mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņi savas simtgades jubilejas jau nosvinējuši. Interesanti fakti par Baltijas valstīm īpašajā radio spēlē ar dzīvo mūziku.

Bārenīte un mātes meita pie Laimes mātes. Latviešu tautas pasaku stāsta Pēteris Liepiņš

Nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti Kārlis Roķis, Sanita Jemberga un Filips Latkovskis.

Inga Ābele. Romāna Klūgu mūks radiolasījums. Lasījuma autori Anta Rugāte un Juris Kalniņš. Piedalās: Anta Rugāte, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Uldis Dumpis, Aija Dzērve, Gints Grāvelis, Juris Kalniņš, Mihails Karasikovs, Akvelīna Līvmane, Kaspars Pūce, Kristaps Rasims, Voldemārs Šoriņš. Komponists: Juris Vaivods, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, režisors Juris Kalniņš. 8.daļa.

2018. gada pavasarī mēs – Latvijas Radio Ziņu dienests – nolēmām, ka šis varētu būt īstais laiks fiksēt, kāda ir šī brīža Latvija, ar to domājot, parādīt, kādi mēs tagad esam, lai tas paliek arī nākotnei. Parādīt sev, kādi mēs esam un parādīt tiem nākotnes cilvēkiem, kuri pēc 100 gadiem atvērs interneta arhīvu, viņi varēs redzēt, par ko šie cilvēki runāja, domāja, kādi viņi bija.

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18.novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums „18.11” . Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību.

Sarunas, esejas, dzeja – tā ir sajūtu dokumentācija. Veids, kā iepazīt citus un sevi pašu. Šiem mūsu šī vakara Monopola viešņas vārdiem grūti nepiekrist. Par sarunu biedriem, ar kuriem pārejam uz Tu, stāsta žurnāliste un esejiste Vija Beinerte.

Turpinām sarunas ar tiem, kuri apzina savas saknes, pētot dzimtas ciltskoku. Daci Judinu šie pētījumi iedvesmo rakstīt grāmatas. Par savu dzimtu piektdien stāsta rakstniece Dace Judina un viņas vīrs komponists Arturs Nīmanis.

Klajā nākusi grāmata „Patentu valde un izgudrotājdarbība Latvijā 1918-1940”. Sadarbojoties Patentu valdei un Latvijas Nacionālajam arhīvam, tika apzināti un digitalizēti Latvijas izgudrotāju patentu pieteikumi, sākot no pirmā pieteikuma kopš neatkarības iegūšanas līdz 1940. gadam.