Noglabājamo atkritumu daudzumam līdz 2030. Gadam ES dalībvalstīs jāsamazinās līdz 10%. Tas ir viens no mērķiem, tāpēc arvien aktīvāk Latvijas reģionos tiek diskutēts un meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu daudzumu, kā šķirot, pārstrādāt  un galu galā, kā iepirkties, lai nevairotu atkritumos izmesto iepakojumu. Jau nākamā gada laikā plānots uzlabot atkritumu šķirošanas sistēmu, kam būtu vienoti standarti visā Latvijas teritorijā.

Veselības ministrijā notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde. Tajā runās par mediķu atalgojumu un virsstundu jautājumu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride sarunā Latvijas Radio teica, ka galvenais jautājums ir panākt, lai mediķiem par virsstundām maksās dubulti. Skride cer, ka šim jautājumam Saeimā būs 100 % atbalsts. Pēdējo divu nedēļu laikā Saeima un valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% jau no nākamā gada 1.janvāra.

Tā man bija ļoti vērtīga dzīves skola – pēc atgriešanās no kara plosītās Sīrijas atzīst latviešu vijolniece Ilze Kirsanova. Pēc franču arhitekta Bruno Delāna iniciatīvas viņa tur piedalījās unikālā starptautiskā projektā, kura mērķis ir pievērst uzmanību karā sagrautajam kultūras mantojumam.

Sagaidāms, ka šodien britu valdība publiskot savu imigrācijas politiku laikam pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Šis dokuments tapis mēnešiem ilgi un izraisījis asas diskusijas valdības iekšienē. Taču tas izpelnījies arī kritiku politisko konkurentu un uzņēmēju vidū.

Lindas un Pītera Tellgrēnu ģimenē aug divi bērni no kuriem viens ir ar īpašām vajadzībām, tāpēc ģimenes kopā būšana, lai spētu izprast dēla vajadzības, ir vēl jo vairāk nozīmīga. Ģimenē nav noteikts vecāku un bērnu laiks, bet viss tiek darīts kopīgi un vecāki ir pārliecināti, ka nostādot bērnus par prioritāti, tiem laiku atrast var vienmēr.

Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tas attiecas arī uz metālu, ko var pārstrādāt bezgalīgi daudzas reizes, vienlaikus ievērojami ietaupot ne tikai darbaspēku, bet arī laiku un dabas resursus. Kā šķirot metāla atkritumus, par to saruna raidījumā.

Vai Antarktīda pārvēršas par Grenlandi un Arktikas izkusušo ledāju ūdeņi kļūst par mājvietu silto ūdeņu sugām? Pēdējie gadi polārpētniecībā skaidri liecina – pasaules "ledusskapī" mainījusies temperatūra un līdz ar to arī mainās arī klimats citviet.

 

Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados dzejnieces Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe aktīvi sarakstījās ar Vidvudu Eglīti – Anšlava Eglīša brāli, kurš turpināja dzīvot Rīgā un vietējās kultūras aprindās bija pazīstams kā talantīgs pianists. Šī visnotaļ privātā sarakste sniedz ieskatu sarežģītu un romantisku attiecību aizkulisēs, kā arī vēstulēm raksturīgā tiešumā palīdz smalkāk izprast pēckara Rīgas māksliniecisko vidi.

Liepājas teātrī tapis Viestura Meikšāna iestudējums „Bernardas Albas nams. Alkas un spēles”. Par saturisko pamatu izrādei režisors izvēlējies pasaules slavenā spāņu dramaturga Federiko Garsijas Lorkas (1898 – 1936) lugu „Bernardas Albas māja”. Režisors Viesturs Meikšāns pats veidojis arī skatuves telpu un kustību. Lorkas lugu latviešu valodā tulkojis dzejnieks Edvīns Raups. Saruna ar režisoru Viesturu Meikšānu.

Jūgendstila ēka Kalnciema ielā 2b, kur novembra beigās vairākas dienas ilga ugunsgrēks un kur no iepriekš vidi degradējošās būves ir palikušas tikai fasādes, tomēr nebūs jānojauc, kā iepriekš izskanējis medijos. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja pēc divarpus stundu spriešanas šodien nolēma uzdot ēkas saimniekiem saudzējoši demontēt bīstamās daļas, savukārt nākamā gada sākumā varētu sekot domes lēmums uzlikt par pienākumu ēku ansambli atjaunot.

Vairāk nekā 100 miljonus eiro liela pašvaldības dotācija, astoņi tramvaju, septiņpadsmit trolejbusu un vairāk nekā pussimts autobusu maršrutu. Vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku. Šie ir skaitļi, kas raksturo pašvaldības uzņēmumu „Rīgas satiksme”. Tomēr to raksturo arī miljonus vērti iepirkumi, skaļi korupcijas skandāli un tiesvedības.

Vai Eiropas Savienības valstis spēs vai nespēs vienoties par atteikšanos no pulksteņa griešanas divreiz gadā? Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā par atteikšanos no šīs prakses pozitīvi par to izteicās vairums dalībnieku. Tomēr izrādās, ka dalībvalstīm atšķiras priekšstats, pie kura laika tad palikt – ziemas vai vasaras, un tas apgrūtina vienošanos.

 

 

Valsts Kontrole paziņojumā norāda, ka neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Pētām situāciju kopā ar ekspertiem – pašvaldību pārstāvjiem un bērnu vecākiem.

Pēdējā raidījumā Nauda laiku lokos atceramies vairākus cikla raidījumus, ieklausoties dažās ekonomisku un ekonomikas vēsturnieku atziņas par pasaules un Latvijas ekonomikas attīstības pagātni, šodienu un nākotni.

Toms Treibergs un Svens Kuzmins pārlasa Friča Bārdas dzeju izlasi.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti 19. decembrī sprieda par Latvijas valsts simtgades svinību laikā organizēto kultūras pasākumu valsts finansējuma izlietojuma principiem.

Tādi esam

Aizliegtie ziemassvētki: Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšana Padomju laikā. Ar šādu nosaukumu Liepājas muzeja filiālē "Liepāja okupācijas režīmos atklāta izstāde, kurā apskatāmi cilvēku saziedotie eglīšu rotājumi, apsveikumu kartītes un citi eksponāti, kas saistās ar ziemas periodu. Izstādes veidošanā savu artavu ieguldījusi muzeja vēsturniece Anna Norvele. Ar viņu tikās mūsu Kurzemes korespondente Inga Ozola.

Kultūras afiša

Anete Karlsone "Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā."

Šī diena vēsturē

1983.gada 19.decembrī Brazīlijas Futbola konfederācijas centrālajā birojā Riodežaneiro tiek nozagta Žila Rimē balva jeb pasaules kausa futbolā oriģinālā trofeja. Balva, kas tika nodota Brazīlijai mūžīgā glabāšanā pēc tam, kad tās nacionālā futbola komanda trešo reizi ieguva pasaules kausu, pazuda uz visiem laikiem. Žila Rimē balvas pazušana ir viena no lielākajām kriminālās pasaules mīklām.

Rīgas domes vadība pašlaik apsver iespēju veidot padomes Rīgas pašvaldības lielajās kapitālsabiedrībās, tostarp sabiedrības daudz kritizētajā "Rīgas satiksmē" un "Rīgas namu pārvaldniekā", to intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas domes jaunais vicemērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").

Viens no veidiem, kā parūpēties par savu finanšu drošību ilgtermiņā, ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Eksperti saka, gudri izvēloties krājējam piemērotāko stratēģiju, nopelnīt var. Tomēr jaunā nodokļu reforma, kura pagarinājusi minimālo līguma termiņu, interesi par krājošo dzīvības apdrošināšanu ir mazinājusi. Tematu turpina Zane Mače.

Čekas dokumenti rīt kļūs pieejami Latvijas Nacionālā arhīva mājas lapā un speciālā interneta vietnē - kgb.arhivi.lv. Lai piekļūtu VDK dokumentiem interesentiem būs jāreģistrējas, par ko šodien izvērsās plašās diskusijas saeimas komisijā, bažījoties, ka tas varētu sarežģīt pieeju dokumentiem. Tikmēr Nacionālā arhīva pārstāvji deputātiem norādīja, ka prasība reģistrēties ir samērīga un pieejamību neierobežo.

Vairāk nekā 100 miljonus eiro liela pašvaldības dotācija, astoņi tramvaju, septiņpadsmit trolejbusu un vairāk nekā pussimts autobusu maršrutu. Vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku. Šie ir skaitļi, kas raksturo pašvaldības uzņēmumu „Rīgas satiksme”. Tomēr to raksturo arī miljonus vērti iepirkumi, skaļi korupcijas skandāli un tiesvedības.

Dižākās ēkas - Latvijas muižas vienuviet. Šī vakara viesis ziņam par tām apkopojis grāmatā. Kā muižas dzīvo šodien, vaicājam fotogrāfam un kultūras pieminekļu pētniekam, enciklopēdijas “Muižas Latvijā” autoram Vitoldam Mašnovskim.

Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Tas attiecas arī uz metālu, ko var pārstrādāt bezgalīgi daudzas reizes, vienlaikus ievērojami ietaupot ne tikai darbaspēku, bet arī laiku un dabas resursus. Kā šķirot metāla atkritumus, par to saruna raidījumā.

Jaunums! Gudrā sieva. Putni māca balodim ligzdu taisīt. Viltīgais runcis. Latviešu tautas pasakas ierunājuši LR2 žurnālisti un fonda "Nāc līdzās! dalībnieki ( Dz.Tilaks, S.Glāzupa, K.Mauriņš un jaunieši)

Vai Eiropas Savienības valstis spēs vai nespēs vienoties par atteikšanos no pulksteņa griešanas divreiz gadā? Eiropas Komisijas veiktajā aptaujā par atteikšanos no šīs prakses pozitīvi par to izteicās vairums dalībnieku. Tomēr izrādās, ka dalībvalstīm atšķiras priekšstats, pie kura laika tad palikt – ziemas vai vasaras, un tas apgrūtina vienošanos.

 

 

Sveicam režisori Māru Ķimeli jubilejā! Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa" Valmieras teātra iestudējumā. Režisore Māra Ķimele. Lomās: Jānis Samauskis, Dace Eversa, Roberts Zēbergs, Inese Ramute, Ruta Birgere, Ināra Ieviņa, Juris Laviņš, Juris Helds. 1985. gada ieraksts. 2.daļa.

"

Vairāk nekā 100 miljonus eiro liela pašvaldības dotācija, astoņi tramvaju, septiņpadsmit trolejbusu un vairāk nekā pussimts autobusu maršrutu. Vairāk nekā četri tūkstoši darbinieku. Šie ir skaitļi, kas raksturo pašvaldības uzņēmumu „Rīgas satiksme”. Tomēr to raksturo arī miljonus vērti iepirkumi, skaļi korupcijas skandāli un tiesvedības.