Uz Latvijas valsts autoceļiem atsākušies aktīvi būvdarbi. Kurzemes pusē ar nopietnākiem satiksmes ierobežojumiem būs jārēķinās Saldus apkārtnē, braucot pa autoceļu A9 Liepāja–Rīga; Pāvilostas un Jūrkalnes apkārtnē; kā ar ceļa posmā no Liepājas līdz Lietuvas robežai. Vasarā daudzviet Latvijas teritorijā plānots uzsākt arī remontdarbus uz grants seguma ceļiem.

Saeimas deputāts Romualds Ražuks par problēmām ar e-veselību.

„Es dzīvoju vieglprātīgi!” – tā par sevi saka latviešu kino režijas vecmeistars Rolands Kalniņš. Un tieši tāds virsraksts dots noslēdzošajai nodaļai grāmatā „Rolanda Kalniņa telpa” – četrsimt lappušu biezam pētnieku kopdarbam, kas dienasgaismu ieraudzīs rīt. Iesākta režisora deviņdesmit piektās jubilejas gadā, jaunā grāmata iznāks tieši pēc Kalniņa triumfālās debijas Kannu kinofestivālā ar filmu „Četri balti krekli”.

**

Pēc nepilnām divām nedēļām - 1.jūnijā - darbu sāks jaunā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa. Kā advokāte Znotiņa ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jeb Kontroles dienestu ir sastrādājusies jau iepriekš. Piemēram, gatavojoties "Moneyval ziņojumiem. Intervijā Latvijas radio viņa pauž, ka Kontroles dienestam ir jābūt centram, kas naudas atmazgāšanas apkarošanu tur savās rokās. Ilzi Znotiņu izvaicā korespondente Zane Mače.

Sociālā tīkla „Facebook” dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs otrdien, 22. maijā, ieradīsies Eiropas Parlamentā (EP), lai, tiekoties ar tā līderiem, stāstītu par lietotāju privāto datu aizsardzību. Sākotnēji nopratināšana bija paredzēta šaurā EP līderu lokā, taču pēc parlamentāriešu un sabiedrības spiediena, tomēr izlemts rīkot video tiešraidi. 

Advokāte Ilze Znotiņa ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jeb Kontroles dienestu ir sastrādājusies dažādos griezumos. Piemēram, gatavojoties „Moneyval” ziņojumiem. 1.jūnijā viņa stāsies dienesta vadītājas amatā, šajā krēslā nomainot tā ilggadējo priekšnieku Viesturu Burkānu.

*

Saruna par valodu un tās piesārņošanu ar anglismiem.

Saruna par valodu un tās piesārņošanu ar anglismiem.

Viens no biežākajiem diskusiju objektiem, runājot par vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm, ir mikroliegumi - īpašas dabas teritorijas, kas liedz dažāda veida saimniecisko darbību, lai pasargātu kādu konkrētu dzīvnieku sugu. Kāda ir regulējuma par mikroliegumiem vēsture un zinātniskais pamatojums.

Viens no biežākajiem diskusiju objektiem, runājot par vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm, ir mikroliegumi - īpašas dabas teritorijas, kas liedz dažāda veida saimniecisko darbību, lai pasargātu kādu konkrētu dzīvnieku sugu. Kāda ir regulējuma par mikroliegumiem vēsture un zinātniskais pamatojums.

 Šodien atzīmējam komponista Riharda Vāgnera dzimšanas dienu. No 1837. līdz 1839 gadam viņš strādāja par diriģentu un vadītāju Rīgas pilsētas vācu teātrī. Lai pievērstu sabiedrības un lēmējvaras uzmanību, šodien  gājēju tunelī virzienā uz Stacijas laukumu (tunelī notiks Vāgnera zāles pagaidām neskaidrajai nākotnei veltīta zibakcija. Tās norisē pasaulslavenais basbaritons Egils Siliņš dziedās Holandieša monologu no Riharda Vāgnera operas  “Klīstošais holandietis”.

Kannu kinofestivālā balvas sadalītas. Kādi secinājumi par rezultātiem un jaunākajām kino tendencēm pasaulē - Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar kino nozares profesionāļiem un kino vērotājiem.

LR korespondente Annija Petrova par grozījumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Kopš šā gada marta Vācijā beidzot ir valdība. Atkal: ar Angelu Merkeli priekšgalā. Tas nozīmē: Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš jau kopš pērnā gada rudens gaida Vācijas atbildi uz savu vīziju par Eiropas Savienību, beidzot ir ar ko runāt. Kā Vācija un Francija sapratīsies, un par ko spēs vienoties?

Otrdien Krustpunktā ielūkosies žurnālistu darba aizkulisēs, jo pienācis laiks raidījumu ciklam „Mediju anatomija”. Šoreiz skaidrosim, kā visnotaļ respektablos medijos nonāk ziņas, kas robežojas vai pat ir uzskatāmas par šarlatānismu.

Otrdien Krustpunktā ielūkosies žurnālistu darba aizkulisēs, jo pienācis laiks raidījumu ciklam „Mediju anatomija”. Šoreiz skaidrosim, kā visnotaļ respektablos medijos nonāk ziņas, kas robežojas vai pat ir uzskatāmas par šarlatānismu.

Ģimenes studija visu nedēļu runā par garo vasaras brīvlaiku dāžados aspektos - šodien pievēršamies skolai un skolas vecuma bērniem.

Ģimenes studija visu nedēļu runā par garo vasaras brīvlaiku dāžados aspektos - šodien pievēršamies skolai un skolas vecuma bērniem.

Artūrs Savickis - mūzikas instrumentu meistars un mūzikas skolotājs nelielajā Latgales mazpilsētā - Preiļos izveidojis radošo muzicēšanas studiju “Jandāliņš”, ļaujot bērniem iepazīt mūzikas pasauli jau no trīs gadu vecuma.

Pastaigā pa Staiceli skaidrojam, kāpēc to dēvē par "Stārķu galvaspilsētu", viesojoties audēju darbnīcā, aplūkojam retas stelles ar perfokarti, savukārt Staiceles muzejā izzinām pašu staiceliešu dzīvi, kā arī ielūkojamies Staiceles papīrfabrikas vēsturē.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien skata likuma grozījumus, kur rosināts noteikt, ja Rīgas vēsturiskā centra vai tā aizsardzības zonā nokalst, tiek noindēts vai patvaļīgi nocirsts koks, zemes īpašniekam ir pienākums tā vietā stādīt jaunu koku.

Šopavasar Tukuma pusē, netālu no Milzkalna, atvērta jauna amatnieku darbnīca. Bijušais rīdzinieks, klūgu pinējs Pēteris Tutāns kopā ar sievu Lolitu nesen uzceltajā darbnīcā rīko klūgu pīšanas meistarklases. Pēteris grozus, krēslus un galdus, dizaina lustras un pat klūgu somiņas pin jau 20 gadus un ir arī Amatniecības kameras amata meistars.

Vairāki ārvalstu mediji otrdien, 22. maijā, ieradās Ziemeļkorejā, lai atspoguļotu tuvākajās dienās plānoto kodolizmēģinājuma poligona demontāžu. Tomēr no žurnālistu grupas pēdējā brīdī nav tikuši pielaisti Dienvidkorejas mediju pārstāvji. Līdz ar to piekļuve tikusi nodrošināta tikai nelielai grupai no Krievijas, Ķīnas un ASV.

Kopš šā gada marta Vācijā beidzot ir valdība. Atkal: ar Angelu Merkeli priekšgalā. Tas nozīmē: Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš jau kopš pērnā gada rudens gaida Vācijas atbildi uz savu vīziju par Eiropas Savienību, beidzot ir ar ko runāt. Kā Vācija un Francija sapratīsies, un par ko spēs vienoties?

Mākslinieks un žurnālists, tēvs un dēls, bet pa vidu basketbols. Vienu vārdu sakot, šovakar Monopolā divi smaidīgi un patīkami cilvēki. Mākslinieks un sporta žurnālists - Guntars un Reinis Ošenieki.

Saruna par valodu un tās piesārņošanu ar anglismiem.

Herbe ar lielo cepuri. 2.vakars - Nāc līdzi pasaulē! Ceļojums sākas.

Teicēja lomā Pēteris Liepņš

Otrdien Krustpunktā ielūkosies žurnālistu darba aizkulisēs, jo pienācis laiks raidījumu ciklam „Mediju anatomija”. Šoreiz skaidrosim, kā visnotaļ respektablos medijos nonāk ziņas, kas robežojas vai pat ir uzskatāmas par šarlatānismu.

Pētera Pētersona lugas "Man 30 gadu" iestudējums Nacionālajā teātrī. Režisors Alfrēds Jaunušāns. Galvenajā - Rozes lomā - Velta Līne. 1. daļa. 1974. gada ieraksts

Kopš šā gada marta Vācijā beidzot ir valdība. Atkal: ar Angelu Merkeli priekšgalā. Tas nozīmē: Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš jau kopš pērnā gada rudens gaida Vācijas atbildi uz savu vīziju par Eiropas Savienību, beidzot ir ar ko runāt. Kā Vācija un Francija sapratīsies, un par ko spēs vienoties?

 Šodien atzīmējam komponista Riharda Vāgnera dzimšanas dienu. No 1837. līdz 1839 gadam viņš strādāja par diriģentu un vadītāju Rīgas pilsētas vācu teātrī. Lai pievērstu sabiedrības un lēmējvaras uzmanību, šodien  gājēju tunelī virzienā uz Stacijas laukumu (tunelī notiks Vāgnera zāles pagaidām neskaidrajai nākotnei veltīta zibakcija. Tās norisē pasaulslavenais basbaritons Egils Siliņš dziedās Holandieša monologu no Riharda Vāgnera operas  “Klīstošais holandietis”.

Mākslinieks un žurnālists, tēvs un dēls, bet pa vidu basketbols. Vienu vārdu sakot, šovakar Monopolā divi smaidīgi un patīkami cilvēki. Mākslinieks un sporta žurnālists - Guntars un Reinis Ošenieki.

Ģimenes studija visu nedēļu runā par garo vasaras brīvlaiku dāžados aspektos - šodien pievēršamies skolai un skolas vecuma bērniem.

Viens no biežākajiem diskusiju objektiem, runājot par vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm, ir mikroliegumi - īpašas dabas teritorijas, kas liedz dažāda veida saimniecisko darbību, lai pasargātu kādu konkrētu dzīvnieku sugu. Kāda ir regulējuma par mikroliegumiem vēsture un zinātniskais pamatojums.