Svētrīts. Studijā Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis

Riebiņu novada Galēnu pagastā ir dzimis dzejnieks, filozofs un reliģiju pētnieks Roberts Avens, zināms kā Roberts Mūks. Dzimtajā vietā ir izveidots viņa muzejs. Raidījumā Vietu lietas Latvijā izzinām viņa darba un pīpēšanas paradumus, aplūkojam arī Roberta Mūka rokrakstus, kaklasaišu kolekciju, bibliotēku, mēbeles un rakstāmgaldu.

Pasaka "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". To uzrakstījusi Vizma Belševica, mūziku komponējis Indulis Kalniņš, režisors Kārlis Ādernieks. Radioiestudējums ierakstīts 1965. gadā.

Izdevniecības „Neputns” sērija „Studijas bibliotēka” ir mēģinājums dokumentēt Latvijas laikmetīgās mākslas norises. Nupat sērijā iznākusi filozofes, mediju pētnieces Ilvas Skultes un mākslas zinātnieces Aigas Dzalbes grāmata par mākslinieku apvienību „Orbīta”.

Šis gads bija neticams, bet tas tomēr notika - Kannu kinofestivālā tika demonstrēta Rolanda Kalniņa 1967. gadā uzņemtā filma "Četri balti krekli". Režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis viesojās Kannās, bet Agnese Zeltiņa viņus fotografēja uz jahtu fona. Varbūt zīmīgi, jo viena no Rolanda Kalniņa nenotikušajām filmām ir "Jahtu sauca Žanna". Arī par to rakstīts grāmatā "Rolanda Kalniņa telpa". Tās sastādītājas Kristīne Matīsa un Agnese Zeltiņa iesaka Gundaram Āboliņam fragmentus no dažādu autoru tekstiem, arī no Rolanda Kalniņa dienasgrāmatām.

Jānim Sildegam - 80! Uzburt no estrādes melodijas muzikālu gleznu - tas pa spēkam tikai nedaudziem. Un viens no šādiem meistariem latviešu populārajā mūzikā bija komponists, aranžētājs un ansambļu vadītājs - Jānis Sildegs, kam 22-tajā februārī būtu apritējuši astoņdesmit dzīves gadi.

Atklājot "Lattelecom" Rīgas maratona pirmo sezonu Zelta kvalitātes zīmē, Latvijā ieradās leģendārā britu vieglatlēte un pasaules rekordiste maratonā Pola Redklifa. Viņu vairāk iepazīstam raidījumā kopā ar Jeļenu Prokopčuku.

Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) nu jau gadu vada tās priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Par tradīciju kļuvusi PBLA tikšanās ar Ministru prezidentu. Kā mainījusies PBLA izpratne par sadarbību ar Latviju, kāda ir Diasporas likuma ietekme uz tās darbību un kuri ir tie trīs vaļi, kas ir apvienības pamatā – skaidrojam raidījumā.

23.februārī savu simtgadi atzīmē Latvijas Nacionālais teātris. Tātad 1919. gada 23.februāris ir tā diena, no kuras šis teātris skaita savu pastāvēšanu. Lai arī pavisam nesen - 1918. gada 18.novembrī ir dibināta Latvijas Republika, taču šajā laikā - 1919. gada februārī - Rīgā pie varas ir Pētera Stučkas vadītā Latvijas sociālistiskā padomju republikas valdība. Kā tas nākas, ka tieši šajā laikā un ar šīs valdības lēmumu ir dibināts Nacionālais teātris?

Jaunajā tradicionālās kultūras raidījumā "Laika Ritu Raksti" runāsim par universālas pilnības un mūžības simbolu - apli.

Lilioms. Ferenca Molnāra lugas iestudējums Nacionālajā teātrī. Režisors Alfrēds Jaunušāns. Komponists Imants Kalniņš. Lomās: Ģirts Jakovļevs, Astrīda Kairiša, Irīna Tomsone, Elza Radziņa, Zigurds Neimanis, Jānis Kubilis un citi. 1981. gada ieraksts 4 daļās.

Atklājot "Lattelecom" Rīgas maratona pirmo sezonu Zelta kvalitātes zīmē, Latvijā ieradās leģendārā britu vieglatlēte un pasaules rekordiste maratonā Pola Redklifa. Viņu vairāk iepazīstam raidījumā kopā ar Jeļenu Prokopčuku.

Par Rundāles pils muzeja direktori mākslas doktore Laura Lūse kļuva šī gada sākumā. Ir cilvēki, kas neiedzīvojas un diezgan ātri aiziet prom no Rundāles, jo saprot, ka tas ritms nav viņiem piemērots. Tomēr lielākoties visi darbinieki strādā jau ļoti ilgi un ar lielu atdevi. Tas ir darbs ar misijas apziņu attiecībā pret muzeju, pili un tās uzturēšanu.

Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Tehnisko universitātes cilvēka šūnās atraduši neparastu DNS formu ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Pētījums palīdz izprast vēža šūnu attīstības procesu un piemeklēt terapijas konkrētu vēžu formu ārstēšanai.

Kā zaķis piemānīja aukstumu. Igauņu tautas pasaku stāsta Uldis Vazdiks

Lerijs Goldings – amerikāņu mūziķis, viens no vadošajiem ērģelniekiem un pianistiem mūsdienu džeza pasaulē. Viņa mūzika – tā vispirms ir cieņa pret tradīciju, reizē neremdināma vēlēšanās atklāt ko jaunu, tā vien jau ir klase pati par sevi.

Piedošana ir ceļš uz brīvību, kas atnes iekšējo mieru, tāpēc piedošana ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa. Lūgšanā “Mūsu Tēvs” ir vārdi: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem”. Par kādiem parādiem mēs lūdzam Tēvreizē?

Jānim Sildegam - 80! Uzburt no estrādes melodijas muzikālu gleznu - tas pa spēkam tikai nedaudziem. Un viens no šādiem meistariem latviešu populārajā mūzikā bija komponists, aranžētājs un ansambļu vadītājs - Jānis Sildegs, kam 22-tajā februārī būtu apritējuši astoņdesmit dzīves gadi.

Izdevniecības „Neputns” sērija „Studijas bibliotēka” ir mēģinājums dokumentēt Latvijas laikmetīgās mākslas norises. Nupat sērijā iznākusi filozofes, mediju pētnieces Ilvas Skultes un mākslas zinātnieces Aigas Dzalbes grāmata par mākslinieku apvienību „Orbīta”.

Šis gads bija neticams, bet tas tomēr notika - Kannu kinofestivālā tika demonstrēta Rolanda Kalniņa 1967. gadā uzņemtā filma "Četri balti krekli". Režisors Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis viesojās Kannās, bet Agnese Zeltiņa viņus fotografēja uz jahtu fona. Varbūt zīmīgi, jo viena no Rolanda Kalniņa nenotikušajām filmām ir "Jahtu sauca Žanna". Arī par to rakstīts grāmatā "Rolanda Kalniņa telpa". Tās sastādītājas Kristīne Matīsa un Agnese Zeltiņa iesaka Gundaram Āboliņam fragmentus no dažādu autoru tekstiem, arī no Rolanda Kalniņa dienasgrāmatām.

Par Rundāles pils muzeja direktori mākslas doktore Laura Lūse kļuva šī gada sākumā. Ir cilvēki, kas neiedzīvojas un diezgan ātri aiziet prom no Rundāles, jo saprot, ka tas ritms nav viņiem piemērots. Tomēr lielākoties visi darbinieki strādā jau ļoti ilgi un ar lielu atdevi. Tas ir darbs ar misijas apziņu attiecībā pret muzeju, pili un tās uzturēšanu.

Jaunajā tradicionālās kultūras raidījumā "Laika Ritu Raksti" runāsim par universālas pilnības un mūžības simbolu - apli.