„Kādreiz man par to bija sāpe, taču tagad man ir vieglāk dzīvot, ” saruna ar Martu Lortkipanidzi. Viņas tētis ir gruzīns, mamma – latviete. Raidījumā 21. gadsimta latvietis šķetinām, kā tas ir – dzīvot ar divām identitātēm, divām tautībām sevī? Un, ja vēl ikdiena paiet vēl pavisam citā valstī? Vai šīs identitātes sniedz cilvēkam bagātību vai jaunas dzīves problēmas?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Manuprat, tas risinajumu skaidri un gaisi pateica kada seit dzivojosa lietuviete, kura precejusies ar krievu un kuriem seit ir berni, ka, ja vina dzivo Latvija, tad vispar nav iespejama nekada ne runa, ne diskusija par to, kas vini ir un kadiem tiem te jabut, ka jaruna. Protams, tikai un vienigi latviski, ka latviesiem. Citadi te nav ko darit, jabrauc tur, kur juties piederigs. Galu gala ta ir pasu izvele, neviens nespiez te atrasties, mocities, un, pasarg dies, vel kadam parmest, ka te nav Krievija, Gruzija, vai vel kas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X