Lūkass T. Rozītis Stokholmā tiekas ar diviem literātiem, mūziķiem un latviešiem – Juri Kronbergu un Pāvilu Johansonu, kuri šogad svin 70 gadu jubileju. Saruna par radošo veikumu, jubileju un pārdomas par Latvijas sabiedrību.

Raidījumā 21. gadsimta latvietis skan svaigas un ne tik svaigas, dzejas rindas no Stokholmas.

„Dzejoļus rakstīt man nekad nav laika - tie top laikā, kura nav."

Tikko Stokholmā tika atzīmēta dzejnieka Jura Kronberga un viņa senā “cīņu biedra”, dziesminieka un dzejnieka Pāvila Johansona 70 gadu jubileja. Tur Zviedrijas latviešu apvienības rīkotājā dzejas vakarā pārpārēm skanēja dzeja, dziesmas un dzejnieku asprātīgās piezīmes, kamēr prāvs pulks Stokholmas latviešu dzīvoja dzejai līdzi - skaļi aplaudēja, smējās un sauca urrā. Brīžiem pasākuma atmosfēra vairāk atgādināja, rokkoncertu, nevis literāru vakaru. Nākamajā mirklī klausītāji ar dziļu cieņu tvēra katru dzejnieku izdvesto zilbi, vārdu un atskaņu.

Mūsu producentam Lūkasam T. Rozītim izdevās ar abiem latviešu literātiem un mūziķiem apspriesties par radošumu un radīto, jubilejām, gaduskaitļiem un cipariem, mūziku un vārdiem, kā arī uzklausīt Jura un Pāvila pārdomas par mūžīgo latviešu lietu, gan trimdas laikos, gan tagad.

Liels paldies Raitim Freimanim par koncerta ierakstiem un Gundaram Rullim, Kristapam Grasim un Lienei Sējānei-Grasei par muzikālo pavadījumu.