Turpmākās Eiropas attiecības ar Krieviju ir viens no jautājumiem uz 28 Eiropas valstu premjeru un prezidentu galda. Baltijas valstis no savas puses gatavojas uzsvērt nepieciešamību stāties pretī dažādiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt sabiedrības noskaņojumu Eiropā. 20. oktobrī Eiropas valstu līderi vēl nevienojās par konkrētām sankcijām pret Krieviju, ja tā turpinās agresiju Sīrijā īpaši uzlidojumus Alepo pilsētai, taču vienojās, ka sankcijas iespējamas, ja militārie uzbrukumi Sīrijas civiliedzīvotājiem turpināsies. Savukārt Igaunija Eiropas Savienības valstu līderu samitā 21. oktobrī Briselē aicinājusi nodrošināt pastāvīgu finansējumu Krievijas dezinformācijas atspēkošanai. Raidījumā Aktuālā intervija Eiropas līderu spriesto par attiecībām ar Krieviju analizē politologs Māris Andžāns.