Pasaules Dabas fonds veicis aptauju, kas apliecina, ka kruīza kuģu kompānijas nevēlas pārtraukt balasta ūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Balasta ūdeņu izgāšana saasina dabas problēmas, jo ievazā jaunas sugas, kuras ir ļoti izturīgas un pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šobrīd balasta ūdeņu monitoringam ir izveidota konvencija, kas ar laiku būs jāiestrādā likumos.

Šobrīd balasta ūdeņu problēmu pārsvarā risina Jūras administrācija, jo tā saistīta ar kuģiem. Konvencija, kas nosaka rīcību par balasta ūdeņiem, būs jāiestrādā likumā, un tā ir Satiksmes ministrijas (Jūras administrācijas arī) un VARAM lieta.

Telefonintervijā dzirdēsit Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Ingu Purgali, bet studijā būs Latvijas Hidroekeoloģijas dienesta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece, Latvijas Jūras administrācijas eksperti vides aizsardzības jautājumos: Ieva Šmite - par balasta ūdeņiem un Juris Skrube - par notekūdeņiem, un Valsts vides dienesta pārstāve Laura Mazmača.

Notekūdeņu piesārņojumā visvairāk kaitējumu nodara prāmji un kruīza kuģi, kuri izgāž kanalizāciju jūrā, radot pat ķīmisku piesārņojumu. Šīs jomas sakārtošanai Baltijas jūras valstis noteikušas, ka jūra ir īpaša zona, vienīgi visām valstīm jāratificē zonas ieviešana. Ostās tas paredz papildus ieguldījumus attīrīšanas iekārtās, bet Latvijas ostas problēmu risina ar baržu un autocisternu palīdzību, kas izved piesārņoto ūdeni uz attīrīšanas iekārtām. Vēl iekārtas uzstāda arī uz kuģiem, bet vecajiem kuģiem nav vietas, kur tādas uzstādīt. Savukārt finansiāli, uzņēmēji diži nezaudē. Ostas tāpat iekļauj ūdens un atkritumu savākšanu kopējā nodevā. Atšķirība tikai prāmjiem.