Viļānu vidusskola kompetenču pieeju mācību saturā vērtē gan ar plus, gan mīnus zīmi

Kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas – šādas prasmes Latvijā skolēniem vēlas pilnveidot mainot skolā mācību metodes. Šobrīd 100 Latvijas skolas ir izvēlētas, kurās skolotāji mācās paši, dalās viens ar otru pieredzē un pakāpeniski maina ierasto stundu gaitu. Sākot ar nākamo mācību gadu, skolās un pirmsskolās Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja, lai mainītu mācīšanas pieeju.

Viļānu vidusskola ir viena no simts mācību iestādēm Latvijā, kurā skolotāji pakāpeniski maina un pilnveido savas līdzšinējās mācīšanas metodes. Skolā mācās 490 skolēnu. Matemātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā Nellija Guda ir pārliecināta, ka skolām ir jāmainās.

“No gada uz gadu ar tām metodēm strādājām, īsti ne tik labi veicas. Noteikti jānāk kam jaunam, jo pasaule mainās, skolēni mainās, arī skolotājiem jādomā par jaunām sadarbības formām. Šajā projektā ir daudzas labas lietas. Saturs tiks apgūts caur problēmu, uzdevumiem, caur jēgpilniem uzdevumiem, caur zināšanu konstruēšanu”, stāsta matemātikas skolotāja, direktora vietniece izglītības jomā Nellija Guda.

Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks vēlējās, lai Viļāni ir viena no tām izglītības iestādēm, kas aprobē jauno projektu “Kompetenču pieeja mācību saturā”. Tas ir papildus darbs skolotājiem, tomēr tā ir iespēja mainīties skolotājiem, skolas videi un būt starp tiem, kas iesaka arī savu redzējumu.

“Agrāk mēs skolēniem varbūt likām uz mehānisku iegaumēšanu, daudz ko skolotājs stāstīja, skaidroja. “Jūs mīļie klausieties, es esmu tas, kurš paskaidros, jūs klausieties”, tā bija vairāk, bet tagad pieejai jābūt pilnīgi citai. Skolēniem pašiem jānonāk pie tā rezultāta, ko viņš sapratīs, apgūs”, atzīst Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks.

Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mērķis panākt, lai skolēni jēgpilni apgūtu mācību vielu un pabeidzot 12.klasi iegūtu dzīvei nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmi: domāt un līdzdarboties. Viļānu vidusskolā skolotāji jaunās metodes pielieto pamazām, jo šobrīd arī viņi paši mācās.

“Pamazām sāku pielietot arvien vairāk. Ir interesanti, ir dažādi skolēni, bet tā darbošanās patstāvīgi viņiem ļoti patīk, ir iespēja nonākt līdz tām zināšanām un apzināties, ka to ir viņi sasnieguši, nevis kāds viņiem to ir pateicis. Protams, uzreiz nesanāk, bet tāpēc mēs strādājam,lai, beidzot vidusskolu, skolēniem ir zināšanas, kuras viņi paši ir konstruējuši”, ar savu pieredzi dalās ķīmijas skolotāja Maruta Ladusāne.

2.klases skolotāja Anita Medvecka stāsta, ka skolotāji projekta ietvaros dodas uz kursiem, mācās, daudz runā un dalās pieredzē ar saviem kolēģiem. Skolotāji, ieviešot kompetenču pieeju mācību saturā, stundās savstarpēji sadarbojās tematiski, lai skolēni noteiktā laikā daudzpusīgi spētu apgūt jaunu vielu.

“Piemēram, mēs mācāmies vizuālajā mākslā krāsu apli, mēs izņemam to vizuālajā mākslā, tad angļu valodas skolotājs angļu valodā šīs krāsas arī mācās, latviešu valodā mēs teikumus domājam, vārdu krājumu bagātinām, skatāmies attēlus, runājam par attēliem, tādā veidā mēģinām apgūt tematiņus”, stāsta sākumsskolas skolotāja Anita Medvecka.

Skolēni atzīst, ka līdzdarbošanās un grupu darbs stundu padara interesantāku. Tomēr, ja temats nav saprotams un to neizskaidro, stunda tiek pavadīta nelietderīgi.

“Grupu darbs, tad tu saproti, kas ir tava stiprā puse, kas ir tavam klasesbiedram stiprā puse, un ar ko viņš tev var palīdzēt, tas ir tas, kam man patīk”, stāsta skolniece Samanta Reine.

“Stundas ir daudz interesantākas, tad kad tiek vairāk runāts savā starpā, skolotājs uztur tā kā kontaktu ar mums, cenšas palīdzēt, paskaidrot, vai mēs izrunājam tēmu, vai kaut kādu konkrētu fragmentu, ja mums iedod vienkārši darba lapu, mums tas apnīk, mēs nespējam koncentrēties”, norāda skolnieks Dainārs Lācis.

Ir nianses, kas šobrīd, aprobējot jaunās mācību metodes, skolotājus Viļānos arī satrauc. Piemēram, vai ieviešot jaunās apmācību metodes, tiks līdzvērtīgi mainīti arī valsts pārbaužu darbi. Un vai tik lielu lomu stundās atvēlot pašiem skolēniem, tiks pietiekami ātri izņemta jaunā viela. Par to nākamajā projektā iesaistīto dalībnieku kopīgajā tikšanās reizē Viļānu vidusskolas direktors gribētu runāt. Turpina Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks.

“Mūs dzen uz priekšu laiks, ja es vienā stundā tikai to vien, to mazumiņu izdarām, mēs pazaudējam daudz laika, jo tai stundā varētu apgūt arī kaut ko vairāk”, pārliecināts skolas direktors Pēteris Tretjuks.

Visu pilotskolu skolotāji piedalīsies mācībās divu gadu garumā, kopīgi plānojot mācību darbu un vērtējot skolēnu sasniegumus.