Andreja Pumpura eposs „Lāčplēsis”, izdots 1888. gadā.  Kopš tā laika vairākkārtīgi izdots, tulkots, interpretēts, iestudēts, ilustrēts, šogad vien, īsā laika posmā, iznākuši veseli divi izdevumi ar mākslinieku no jauna darinātām ilustrācijām. Izdevniecība „Jumava” savas pastāvēšanas 25. jubileju atzīmēja ar „Lāčplēsi”, kam  novatoriskas, tieši šim izdevumam radītas ilustrācijas bija veidojuši mākslinieki Aleksejs Naumovs, Helēna Heinrihsone, Kristians Brekte, Paulis Liepa un Ernests Kļaviņš. Valdis Villerušs, grāmatu mākslas jomas neapstrīdama autoritāte,  kūrēja šo izdevumu, un arī šajā raidījumā palīdz iedziļināties eposa ilustrāciju vēsturē.

Andreja Pumpura 175. dzimšanas dienā - 22. septembrī Lielvārdē Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā tika atklāts vēl kāds, ļoti īpašs eposa „Lāčplēsis” izdevums.  Tas tapis pēc pašu lielvārdiešu ierosmes, par Lielvārdes pašvaldības un vietējo uzņēmēju saziedotu naudu. Šī izdevuma mākslinieks ir – lielvārdietis - Agris Liepiņš, kurš arī par savu eposa tēlu prototipiem uzaicinājis kļūt – savu laikabiedrus - lielvārdiešus.

 Lielvārde patiešām ir īpaša vieta, te var iegriezties Laimdotas Skaistuma centrā, turpat blakus iepirkties veikalā Spīdola, Daugava – tā jau labu gabalu pirms Lielvārdes vīd gar šosejas malu, un tad vēl kā sviesta rozes uz tortes – Lielvārdes centrā karodziņi pie apgaismojuma stabiem ar latviskām zīmēm, un -  Agra Liepiņa uzturētās senlatviešu koka pils rekonstrukcija. Lielvārdieši vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, leģendārā kolhoza priekšsēdētāja Edgara Kauliņa laikā, "Kraujās", kādreizējā muižas klētī, izveidoja muzeju, kam liela loma eposa mītisko varoņu sasaistē ar vietu un laiku, proti - Lielvārdi. Raidījumā saruna ar ši muzeja vadītāju Anitu Streili.

Lielvārdes muzejā reizē ar eposa „Lāčplēsis” atvēršanas svētkiem, tiek atklāta arī izstāde, kurā var redzēt Agra Liepiņa zīmējumu oriģinālus, arī tos, kas palikuši ārpus grāmatas vākiem.

Pirms pāris gadiem Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs bija izveidojis ceļojošo izstādi - "Eposs "Lāčplēsis" 1888-2008", kurā varēja izsekot Lāčplēša tēla evolūcijai grāmatu lappusēs. Lielvārdes muzeja ierosinātā eposa izdevumā, ir arī atskaņas no šīs izstādes, pielikumā var izsekot „Lāčplēša” ilustratoru darbam. Par to vairāk stāsta Latvijas grāmatu mākslas un grafikas vēstures pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs.

Uzmetot kaut tikai skatu šīm ilustrācijām, kas atrodamas arī lielvārdiešu izdevuma pielikumā, jūs saprastu par ko runā Valdis Villerušs.

Eduards Brencēns, viņa rokrakstu uzreiz atvedināsit atmiņā, ja atgādināsim faktu, ka viņš ilustrējis Mērnieku laiku izdevumu. Mēs joprojām dzīvojam ar viņa radīto Oļiņieti, Ķenci, Pāvulu, Švaukstu. Arī 1929. gada Lāčplēša izdevumā Brencēna smalkā melnā līnija rada tēlu sejas pantus, drosmīgos matu sakārtojumus, izzīmētas tērpu detaļas un izrakstītos interjerus.

Emīls Melderis ir gluži cits stils. Viņš ir tēlnieks, un smagie tēli ekspresīvā kustībā ir gluži kā pie zemes piespiests un tad atbrīvots spēks, kas patiesi rada dižas cīņas un lielu notikumu sajūtu. Sarunā vēlāk noskaidrojas, ka arī pats Valdis Villerušs Lāčplēsi pirmo reizi iepazinis no šī Valtera un Rapas 1936. gada izdevuma ar Emīla Meldera ilustrācijām.

Ģirts Vilks bija scenogrāfs. Detaļas, priekšstatus, kāda varējusi būt senlatviešu pils, kādi bija tā laika vadoņu un varoņu tēli, pagājušā gadsimta vidus paaudze jau bija guvusi no Eduarda Smiļģa iestudējumiem. Šis Lāčplēša izdevums bija tas, kas sasaistīja laikus – pirms un pēc kara.

Gluži cits Lāčplēsis, kas arī tomēr ir veidojis vairāku paaudžu priekšstatus par to, kāds tad izskatās Lāčplēsis, ir Gunāra Kroļļa veidotais, 1972. gada eposa izdevums.

Pilnīgi noteikti būtu jāpiemin arī Daiņa Rožkalna ilustrācijas Lāčplēsim 1983. gada izdevumā. Dainis Rožkalns, divpadsmitsējumu Latviešu tautas dziesmu izdevuma ilustrators, arī Lāčplēsī rāda sev tik raksturīgo spēju likt grafikai izstāstīt stāstu.

Tad jau nāk deviņdesmito gadu izdevumi, Aleksandra Stankēviča ilustrācijas: ienaidnieka tēls ir pat pārāk konkrēts, Lāčplēsi rotā auseklītis, trīs zvaigznes un citi tobrīd svarīgie atribūti.

Valdis Villerušs uzslavē Laimoni Eglīti, kurš ilustrācijas veidojis Amerikas latviešu apgāda 1989. gada izdevumam. Melnbalti spalvas zīmējumi. Šeit Spīdala iznāk no ābeles stumbra, rokā viņai pūce. Šķiet, tas  labāk atbilst Valda Villeruša tiecībai pēc lielākas atbrīvotības, parādīt eposa mīta sākumu. Tāds ir viņa kūrētais, šogad iznākušais Eposa „Lāčplēsis” izdevums, kurā viņš māksliniekiem devis vaļu nevis ilustrēt, bet radīt – eposa iedvesmotus pašpietiekamus mākslas darbus. Paulis Liepa zīmē ģeometriski precīzus ābolīšus zelta ābelē. Kristiāns Brekte apspēlē raganu tēmu, un zīmē baisākos no lācīšiem.

Šķiet, tieši tāds, atgriezies pie saviem pasakas pirmsākumiem, eposs Lāčplēsis mūsdienās spēj iedvesmot ārpusniekus. Laikam gan viena no pēdējā laikā visvairāk apspriestajām Lāčplēša interpretācijām bija vjetnamieša Kao Vieta Ngujena komikss par Lāčplēsi.

Lielvārdes muzeja ļaudis ir gatavi parādīt to vietu, kur Lāčplēsis bijis. Muzeja priekšā ir vieta, kur nofotografēties uz Daugavas fona, ir "Lāčplēša gulta" un "Lāčplēša sega" - lielie akmeņi muzeja priekšā, izcelti no Daugavas dibena pirms Ķeguma spēkstacijas uzcelšanas. Jo Lāčplēsim taču vajadzētu būt ne tikai stiprākam par citiem, bet arī lielākam par parastu cilvēku! Pie Andreja Pumpura muzeja atrodas Lielvārdes parks ar eposa tēliem. Un cilvēki tik ļoti vēlas šo iztēles spēli! Arī muzeja augšstāva zāle sanākusi pilnum pilna, lai svinētu Andreja Pumpura dzimšanas dienu, muzeja dāmas savīkšījušas tādu kā uzvedumu, kurā izstāsta dzejnieka dzīvi. Bet pasākuma nagla – jaunais eposa izdevums, kurā mākslinieks Agris Liepiņš par tēlu prototipiem izvēlējies lielvārdiešus. 

Agris Liepiņš ir karikatūrists, komiskus autors, ilustrējis arī vēsturiskos romānus. Un lai cik nopietna būt viņa interese par Latvijas senvēsturi, pret eposu viņš nav izturējies ar pārspīlētu respektu. Tēlu sejās nav nekas no mītiskuma, pārlaicīgas spozmes. Spīdala ir gotu meitene sarkanās zeķubiksēs, Lāčplēsim ir T- krekls ar latvju saulīti un šobrīd tik aktuālā tautisku rakstu šalle. Laimdota - patiesi līdzīga, ar siltu, dzīvu dzīvu izbrīnu sejā.

Varonis, mīts, piemineklis, simbols, komikss, nācijas vizītkarte. Tik dažāds var būt Lāčplēsis.