Jūliuss Dērings,  vācbaltu gleznotājs, gleznu restaurators, mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gadā Drēzdenē, 27 gadu vecumā, pēc Jelgavas labāko ģimeņu uzaicinājuma pārceļas uz Jelgavu. Kopš 19 gadu vecuma līdz pēdējam dzīves gadam Dērings raksta dienasgrāmatu, arī atmiņas, kas nesen iznākušas grāmatā „Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”. Dēringa atmiņas ir viena no nedaudzajām saglabātajām liecībām par Jelgavas vienkāršo pilsoņu dzīvesveidu, arhitektūru un personībām. Tulkojumu latviešu valodā sagatavojis Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Tulkojusi Valda Kvaskova.

Izdevumu Latvijas Valsts vēstures arhīvs veltījis Kurzemes literatūras un mākslas biedrības 200 gadu jubilejai. Šo atmiņu publikācija nav nejauša: vairāk nekā 40 gadus Jūliuss Dērings aktīvi darbojās gan Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, gan Kurzemes provinces muzejā, bijis gan bibliotekārs, biedrības un muzeja sekretārs. Viņam bija lieli nopelni ne vien biedrības administratīvajā, bet arī zinātniskajā darbā, kolekciju veidošanā un sakārtošanā, katalogu sastādīšanā. Dēringa personiskie dokumenti ir nozīmīgs kultūras vēstures avots. Tie sniedz plašu ieskatu ne vien mākslinieka personiskajā dzīvē, bet arī Jelgavas un Rīgas birģeru, kā arī Kurzemes muižnieku sadzīvē, iepazīstina lasītājus ar Jelgavas apbūvi, arhitektūras pieminekļiem Kurzemē un Vidzemē.