Vai piedzīvojam latviešu šausmu stāsta renesansi? Jaunajā Rīgas teātrī smīdina un biedē izrāde „Rīga. Urbānie mīti” , tās dramaturgs ir Jānis Joņevs. Nupat iznācis literatūrzinātnieces Bārbalas Simsones sastādīts krājums „Latviešu šausmu stāsti”. Jau folklorizējušies šausmu stāstu sižeti atdzīvojas Māra Runguļa pusaudžiem adresētajos stāstos grāmatā „Pastaiga mirušo pilsētā” - ar brīnišķīgām Kristiāna Brektes ilustrācijām. Kāda ir latvisko šausmu garša un sižeti? Kādas ir latviešu literatūras attiecības ar šo ilgstoši nīdēto, nenopietni uztverto literatūras žanru?