Augusta beigās Krimuldas sanatorija savas pastāvēšanas 95. jubileju atzīmēs ar svētkiem, kuros stāstīs par laiku pēc Pirmā pasaules kara un Sarkanā krusta darbību, kā arī atjaunos svētku kliņģera tradīciju – tādu savulaik sanatorijā cepa mēneša jubilāriem, kā arī no jauna atdarīs durvis sauļotavai, kas savulaik tika ierīkota tuberkulozes slimniekiem, lai dotu iespēju ārstēties ar saules un gaisa vannām, bet tagad kalpo kā Jāņa Anmaņa radošo nometņu vieta. Kurš no Krimuldas sanatorijas apstāvēšanas 95 gadiem uzskatāms par šīs ēkas ideju un darbības ziedu laiku, raidījumā Augstāk par zemi atklāj Krimuldas rehabilitācijas centra valdes priekšsēdētāja Dace Vanaga-Mikāne, vīndaris Jānis Mikāns, un vēsturnieks Mārtiņš Vesperis. 

Pirmais iespaids, ierodoties Krimuldas muižā - ka šeit nekas nav tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā. No vienas puses, šādu teatrālu kontrastu iecerējuši paši jaunās Krimuldas pils cēlāji -  firstu Līvenu dzimta. Kā tas aprakstīts mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa grāmatā par Krimuldas muižu:  „Tuvojoties ēkai no piebraucamā ceļa puses, nekas neliecināja par monumentālās Gaujas senlejas tuvumu, un tikai apejot pilij apkārt vai izejot tai cauri, skatam atklājas ainavas gluži satriecošais plašums.”

Mākslas zinātnieks izpētījis, ka jaunā pils varētu būt celta ap 1822. gadu, un Līveni, kuru dzimtas uzplaukumu aizsāka Šarlote Līvena, kura 1783. gadā kļuva par Krievijas imperatores Katrīnas II mazbērnu audzinātāju, atalgojumā saņemot titulus un īpašumus, tostarp arī Mežotnes pili, Krimuldas jauno pili bija iecienījuši kā vasaras rezidenci. Taču arī šobrīd - pirmais, kas piesaista uzmanību Krimuldas muižā ir ārkārtīgā rosība pašā dienas vidū. Tūristi, tūristi! - gidu pavadībā un ģimenēm, skan spāņu, franču, vācu valodas.

Pie Krimuldas sanatorijas ir Siguldas trošu vagoniņa galapunkts, taču arī stāvvieta blakus parādes zirgu staļļiem – tā bijusi viena no pēdējās šīs muižas saimnieces Natālijas Līvenas kaislībām – pilna ar šo laiku parādes zirgiem, automašīnām.

Raidījuma veidotāja Anda Buševica brauca lūkot Krimuldas muižas vēstures posmu, kas aizsākās 1922. gada augustā, kad šeit ar Sarkanā Krusta gādību tika ierīkota sanatorija kaulu tuberkulozes slimniekiem. Noejot ceļu līdz pat kafejnīcai „Milli”, bezrūpīgā čala nepavisam nevedina uz domām par sanatoriju, tikai pieejot jau pavisam tuvu muižas pārvaldnieka apaļajam namiņam, var ieraudzīt kungu mājas vareno stāvu, kuras piebūves gan liecina par tās pielāgošanu slimnieku vajadzībām. Patreizējā sanatorijas vadītāja Dace Vanaga-Mikāne izvēlējusies augusta pēdējā nedēļā godā celt sanatorijas vēsturi – pagājuši 95 gadi kopš tās dibināšanas.

Laikā no 1920. līdz 1924. gadam jaundibinātajā Latvijas valstī tika agrārā reforma, muižu zemes tika izdalītas jaunsaimniekiem, muižu vēsturiskie centri tika atsavināti kādiem humāniem mērķiem. Tā tas notika arī Krimuldā, firstu Līvenu dzimtas nama skaistās terases, radītas Gaujas senlejas dabas gleznu baudīšanai, tad kļuva par labu atspēriena punktu ārstiem, īstenot saules vannu un norūdīšanas programmu kara novārdzinātajiem tuberkulozes slimniekiem. 

2017. gada 26. augustā, tieši Krimuldas sanatorijas dibināšanas dienā, šeit notiks 95 gadu jubilejas svinības, kuru programmā atsauces uz sanatorijas pastāvēšanas dažādos laika posmos iedibinātām tradīcijām. Nepilni simts gadi, taču tajos - tik dažādas vajadzības un vērtības. Arī šobrīd Krimuldas, nu jau rehabilitācijas centrs, jaušams, ka ir pārmaiņu priekšā.