Amerikāņu - latviešu folklorista Gunta Šmidchena pētījums „Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā” ir visai iedvesmojošs stāsts par trim Baltijas valstīm, par nevardarbīgās pretošanās tradīcijām jau sākot ar 19. gadsimtu, kad tika savāktas un ar publikāciju palīdzību pasaulei darītas zināmas tautas dziesmas, uzrakstīti pirmie nacionālie eposi, kas noformulēja nacionālos varoņus, tātad – arī nacionālos ideālus. Pēc autora domām, visspilgtāk, kā jau minēts nosaukumā, pretošanās ar gara spēku izpaudās Atmodas laikā.

Jāzeps Vītols, Auseklis, Beverīnas dziedonis. Katrs, kas kaut reizi stāvējis koristu rindās, šīs dziesmas vārdus uzreiz atsauks atmiņā:

Dziesmu vairogs atsita bultas,
Dziesmu skaņa pārņēma troksni,
Dziesmu vara aizdzina karu,
Tautu izglāba dziesmu gars!

Šo pirmās Atmodas gados tapušo dziesmu, Vašingtonas Universitātes Skandināvijas studiju departamenta asociētais profesors un Baltijas studiju programmas vadītājs Guntis Šmidchens savā pētījumā „Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā”, min kā piemēru - kādā veidā, Baltijas reģionā, no tautas pasakām, kuru varonis ir karavīrs, pūķa kāvējs, lāča plēsējs, attīstījušās idejas par pretošanos karaspēkam ar gara spēku, kas visspilgtāk autoraprāt izpaudās, kā jau tas grāmatas virsrakstā arī minēts – dziesmotās revolūcijas laikā. Raidījumā dzirdēsit arī folkloras pētnieku Gunti Pakalnu.

Gunta Šmidchena grāmata „Dziesmu vara” pirmo reizi iznāca 2014.gadā, Vašingtonas Universitātes izdevniecībā ASV, tagad tā iztulkota arī latviski,  tātad – tas ir pārējai pasaulei, ārpusniekiem adresēts, ļoti iedvesmojošs stāsts par latviešiem, lietuviešiem, igauņiem.

 Tiekoties, pirmais jautājums Guntim Šmidchenam – vai viņš apzinās, ka latviski šī grāmata tiks lasīta
pavisam citādi nekā Amerikā, zinātnieku vidē.

Guntis Šmidchens runā igauņu, lietuviešu un latviešu valodās, tātad – viņa skatījums uz Atmodas procesiem ir daudz plašāks, aptver visas trīs Baltijas valstis. Otrkārt, pati šī ideja par dziesmu kā nevardarbīgās pretošanās formu pētniecībā ir diezgan svaiga, līdz šim maz pētīta. Treškārt, cik daudz iedvesmas, arī sava veida stratēģijas, virzības ietverts katras tautas to svēto dziesmu dzejas rindās, kas pēc simts un vairāk gadiem no valodas viedokļa varbūt pat liekas novecojušas, bet atskatoties – tās mūs ir veidojušas, katru dziedātāju kā cilvēku, kopā – kā tautu.

Pašu grāmatu no angļu valodas tulkojusi Ingūna Beķere, bet vācu, lietuviešu un igauņu dziesmu atveidošanai latviski talkā saukti Ingmārs Bisenieks, Jānis Elsbergs un Guntars Godiņš.

Guntis Šmidchens savā pētījumā „Dziesmu vara” burtiski izgaršo - dziesmu tekstus, publikas reakciju un tām, viena nodaļa veltīta pat fizioloģijai, tiem sarežģītajiem procesiem, kas pavada dziedāšanu, kādas izmaiņas tas rada ķermenī.

Raidījumā dzirdēsit fragmentu no Latvijas Valsts prezidenta mājas lapā ievietotā video. 2011. gadā Vašingtonas Universitātes koris tika aicināts uzstāties Rīgas pilī, toreizējam prezidentam Valdim Zatleram. Tā, lūk, toreizējais Gunta Šmidchena grūdiens pamudinājis Vašingtonas Universitātes mācībspēkus un studentus aizrauties un līdz pat šai dienai pastiprināti interesēties, veikt oriģinālpētījumus par latviešu un baltiešu
komponistu darbiem. Arī šī pētījuma tapšanā ir daudz kas no tīri cilvēciski sadzīvotā, autora paša pieredzes.

Bet pētījums „Dziesmu vara” sākas ar atkāpi vēsturē, ar pirmajām Baltijas valstīs pierakstītajām tautas dziesmām, kas ar publikāciju palīdzību tika darītas zināmas pārējai pasaulei, ar nāciju atmodas gados
radītajiem - pirmajiem eposiem, literārajiem darbiem, kuros katra tauta formulē savus varoņus, līdz ar viņiem – savas morālās vērtības, attīstības kursu.
Grāmatā ir nodaļa arī par Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu padomjlaikos, kad bagātīgi tika barota dziesmu svētku tradīcijas miesa, taču nomākts to gars. Jautājums - pat ja trimdas tautietis atbrauca uz Latviju, bija aculiecinieks svētku norisei, vai viņam bija iespējams saprast gluži citos notikumos dziļi sakņoto katras dziesmas priekšvēsturi, simbolisko nozīmi.

Lielā mērā pateicoties tieši folklorista un valodnieka Gunta Šmidchena ieguldītajam darbam un neatlaidībai, Vašingtonas Universitātē jau gadus 20  darbojas Baltijas studiju programma, kuru pa šiem gadiem absolvējuši vairāk nekā 300 studentu. Jau izskanēja stāsts par viņa pasviesto āķīti Vašingtonas universitātes korim, kas – secīgi - universitātes Mūzikas departamentam ļāvis kļūt par būtisku baltiešu mūsdienu mūzikas izpētes centru, taču kas līdzīgs paveikts, aktualizējot Baltijas tematiku arī Vašingtonas Universitātē piedāvātajās politiskās zinātnes un vēstures programmās, veidojot grāmatu krājumu par Baltiju Vašingtonas universitātes bibliotēkā.
Guntim Šmidhenam izdevies savā pētījumā „Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā” uzrakstīt patiesi iedvesmojošu stāstu par Baltiju. Un tomēr - šim pētījumam var pārmest arī zināmu vēstījuma mērķtiecīgumu - pārliecīgu patosu, apstākļu daudzpusīguma neizzināšanu.

Šis ir pārējai pasaulei rakstīts stāsts par igauņiem, lietuviešiem, latviešiem. Tajā pašā laikā grāmatas iznākšana latviski ir lieliska vitamīnu deva patriotismam un nesen izkarotās valstiskās neatkarības nozīmīguma atkal apjēgšanai.