Pirmo reizi dziesminieks, podnieks un krāšņu meistars Vinsents Kūkojs savas varenās balss jaudu apjautis, kad skolasbiedriem mēģinājis pārstāstīt tolaik aktuālajā rokoperā „Lāčplēsis” notiekošo, un diezgan ticami nodziedājis Kangara āriju. Kopš padsmitnieka gadiem ģitāra esot draudzene un mīļākā, daudz dziesmu tapis, daudz arī jau piemirsies, tās tapušas ar Aleksandra Čaka, tēva – Antona Kūkoja, un arī paša dzeju. Podi, krāsnis un dziesmas ejot kopā, jo tās visas apvienojot Vinsentam Kūkojam tuvā uguns stihija.

Vinsentu Kūkoju Latgalē pazīst. Ludzā – sinagogā krāsnis mūrējis, ar ģitāru piedalījies savam tēvam, Antonam Kūkojam veltītā piemiņas pasākumā. Rogovkā ar māsu īstu večerinku vadījis. Vakar tikai uz rīta pusi atgriezies no festivāla "Upītes Ābeļdārzs". Upītes Ābeļdārzā Vinsents Kūkojs uzstājies kopā ar savu grupu, viena no populārākajām viņa dziesmām – Večerinka, ko raida arī Radio.

Šogad jau otro reizi Vinsents Kūkojs piedalījās Vislatvijas dziesminieku saietā Jaunpiebalgā, Lielkrūzēs. Latgales dziesminieka ienākšana Austras biedrības diedzētajā Latvijas dziesminieku kustībā bija kā sprādziens, Vinsenta Kūkoja balss un ģitāra tika neskaitāmas reizes atrādīta sociālajos tīklos, dziesminieku saieta sakarā viņš tika intervēts arī Latvijas Radio 2, kur viņa dziesmas ir apritē joprojām.