Bērnu grāmatu ieteicējs. 29.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki lasīs Dodijas Smitas sirsnīgo grāmatiņu "101 dalmācietis", kā arī Joannas Zaraņskas un Irēnas Birzvalkas "Klasiskās pasakas. Mācīsimies angliski".

101 dalmācietis

PRINCESE:                Es atradu īsto lappusi! Re!

„Pirms dažām stundām angļu aitu suns, kurš dzīvoja attālajā Sofolkas ciemā, bija izgājis pēcpusdienas pastaigā. Viņš zināja jaunumus par pazudušajiem mazuļiem un pirms neilga brīža pārrunājis tos ar savu draudzeni – svītraino fermas kaķeni.”

VOLDIS:                      „Netālu no ciemata uz neliela pakalna atradās veca māja, kuru apjoza neticami augsts žogs. Šai vietai bija slikta slava – neviens turienes suns nebija redzējis, kas notiek aiz augstajiem metāla vārtiem.

Tieši šajā brīdī kaut kas pārlidoja pāri augstajam žogam. Tas bija kauls, un aitu suns ar labpatiku to uzlūkoja. Taču, piegājis tuvāk, viņš ievēroja, ka kauls ir vecs, sažuvis, bez mazākā gaļas kriksīša. Interesi izraisīja vienīgi uz tā ievilktās dīvainās zīmes. Aitu suns vērīgi apskatīja šīs zīmes un atklāja, ka tās veido burtus. Un šie burti bija S.O.S.”

ZIRNEKLIS:                 „Kādam bija nepieciešama palīdzība. Kādam, kurš atradās aiz augstā žoga un apkaltajiem vārtiem. Aitu suns klusi un aprauti ierējās.”

PRINCESE:                „Viņam atbildēja smalka balstiņa.”

VOLDIS:                      „Mirkli vēlāk viņš izdzirdēja kādu suni iekaucamies tā, it kā kāds tam būtu iesitis.   

- Darīšu, ko spēšu!

                                    Viņš paņēma atrasto kaulu un skrēja atpakaļ uz fermu. Atgriezies mājās, viņš nekavējoties parādīja atradumu savai draudzenei kaķenei un lūdza viņas palīdzību.”

PRINCESE:                „Abi divi kopā viņi atrada koku, kura zari sniedzās pāri augstajam žogam. Aiz žoga bija sadzirdama klusa smilkstēšana. Viņa uzlēca uz žoga un palūkojās lejup.

- Viņi ir tur! Viss pagalms mudžēt mudž no dalmāciešu kucēniem!!!”

 

Klasiskās pasakas. Mācīsimies angliski.

PRINCESE:                Visā pasaulē vecāki bērnus iepazīstina ar pasaku valstību, dažādās valodās lasa pasakas par Pelnrušķīti, Sniegbaltīti, Neglīto Pīlēnu un Runci Zābakos. Ja bērns atkal un atkal klausās vienas un tās pašas pasakas, tad drīz jau zina notikumus no galvas un var sākt tās apgūt arī svešvalodā.

VOLDIS:                      Pasaki man kādu piemēru. Es mēģināšu pārtulkot.

PRINCESE:                Pati pirmā ir pasaka par Sarkangalvīti. Ir saulaina diena.

VOLDIS:                      It’s a sunny day.

PRINCESE:                Sarkangalvīte iet pa meža taku. Viņa lūkojas apkārt un redz daudz skaistu puķu. Pēkšņi aiz koka parādās vilks.

ZIRNEKLIS:                 „Uz kurieni tu dodies, mazo meitenīt?”

VOLDIS:                      „Where are you going, little girl?”

ZIRNEKLIS:                 Nu, re! Kaut ko Tu arī zini, Voldi!

PRINCESE:                Protams, ka viņš zina. Un tagad pamācīsimies vārdiņus… re, cik te viss ir vienkārši… katras lappuses malās… vārdiņi ar bildēm… bet neskaties tulkojumus, Voldi, tikai bildes… kas tas ir?