Bērnu grāmatu ieteicējs. 23.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki lasīs divas lieliskas bērnu grāmatiņas. Viena no tām ir pasaulslavenā vācu rakstnieka Ēriha Kestnera detektīvromāns "Divas Lotiņas" par divām meitenēm, kuras agrāk neko viena par otru nav zinājušas, bet pēkšņi satiekas atpūtas nometnē un atskārš, ka ir viena otrai tik līdzīgas kā divas ūdens lāses. Otra - latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa noslēpumu un nedarbu stāsts "Velniņi".

Divas Lotiņas

VOLDIS:                      Kāpēc jāatdod? Kāpēc mēs paši to nedrīkstam palasīt?

PRINCESE:                Tāpēc, ka tā ir meiteņu grāmata. Un šorīt to gribējām lasīt mēs!

ZIRNEKLIS:                 Tikai tāpēc, ka stāsts sākas meiteņu vasaras nometnē, puiši to nedrīkst pat pamētāt?

PRINCESE:                Grāmatu vispār nedrīkst mētāt! Tā taču nav nekāda bumba. Tā var arī izjukt!

VOLDIS:                      Un starp citu, grāmatas autors ir vīrietis. Slavenais vācu rakstnieks Ērihs Kestners!

PRINCESE:                Jā, bet grāmata ir par meitenēm. Ne jau velti to sauc „Divas Lotiņas.”  Divas meitenes, kuras agrāk neko viena par otru nav zinājušas, pēkšņi satiekas atpūtas nometnē un atskārš, ka ir viena otrai tik līdzīgas kā divas ūdens lāses. Lai atklātu noslēpumu, viņas samainās – Luīze dodas uz Minheni Lotes vietā, bet Lote – uz Vīni Luīzes vietā... No vācu valodas tulkojusi Ilze Gintere. Ilustrējis Valters Trīrs.

TARANTELLA:            Pat uz vāka ir meitenes.        

VOLDIS:                      Nu labi, ņemiet un lasiet! Mēs ar Zirnekli vismaz drīkstam paklausīties?

ZIRNEKLIS:                 Māsa… Kāpēc Tev šodien rozā lenta ap galvu?

TARANTELLA:            Lai mēs ar Burtu Princesi kaut mazdrusciņ būtu līdzīgas, lasot „Divas Lotiņas”…

Velniņi

VOLDIS:                      Pazini, Zirnekli, ko mēs tagad lasīsim?

ZIRNEKLIS:                 VELNIŅUS? Mēs stāsimies pretī divām Ērika Kestnera Lotiņām ar diviem Rūdolfa Blaumaņa Velniņiem!!! Juhuhū!

VOLDIS:                      Tieši tā! Un mums palīdzēs komponists Valts Pūce, dziedātājas Aija Andrejeva un Liene Candy un viss Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris!

ZIRNEKLIS:                 „Reiz divi velniņi, kas katru dienu netāļu no elles vārtiem uz ugunīgas pļavas savu brīvo laiku visādās nerātnībās vadīja, pamanīja, ka vārtu sargs iesnaudies. Tūliņ viņos radās vecā vēlēšanās – paraudzīties, kāda tā pasaule izskatījās, kas tur aiz vārtiem bija un par kuru velna māte tiem tik daudz bija stāstījuse…

Pa garo, tumšo alu, kura savieno elli ar pasauli, abi velniņi devās uz priekšu, ko tik viņu veiklās kājas nesa, un nemitējās skriet arī tad vēl, kad tie jau no alas bij ārā un Dieva jaukā saule viņu tikai ar tumsu un elles uguni apradušās acis apžilbināja…”