Bērnu grāmatu ieteicējs. 27.epizode. Burtu Burvja īrnieki par godu jaunajam mācību gadam lasa Džefa Kinnija "Grega darbu grāmatu", skolotājas Rutas Skrebeles "Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmatu" un latviešu literatūras klasiķa Ernesta Birznieka-Upīša "Pastariņa dienasgrāmatu".

Grega darbu grāmata

ZIRNEKLIS:                 Džefs Kinnijs. „Grega darbu grāmata”. 

PRINCESE:                Tieši tā. Šis ir darbu žurnāls, nevis dienasgrāmata. Tagad Tu vari uzrakstīt pats savu bestselleru. „Grega darbu grāmata” dod tev iespēju pašam būt rakstniekam, māksliniekam un galvenajam varonim. Te ir viss, kas vajadzīgs, lai radītu īstu meistardarbu! Taču, lai ko tu rakstītu, vienmēr noliec šo grāmatu drošā vietā. Jo, kad tu būsi bagāts un slavens, tā maksās veselu bagātību!

VOLDIS:                      Labi, lasi!

ZIRNEKLIS:                 Kurš ir tavs mīļākais dzīvnieks? Mušas, protams.

VOLDIS:                      Papagailis!     

PRINCESE:                Zirneklis!

ZIRNEKLIS:                 Tu to tagad saki nopietni?

PRINCESE:                Bet, protams, Zirneklīt. Tu taču man esi vislabākais draugs un kaimiņš.

ZIRNEKLIS:                 Uzraksti četrus īpašības vārdus, kas raksturo tavu mīļāko dzīvnieku? Mmmušas ir garšīgas. Ļoti garšīgas. Ļoti, ļoti garšīgas. Visgaršīgākās!

VOLDIS:                      Man patīk papagaiļi tāpēc, ka tie ir koši, krāsaini, skaisti un labi dzied! 

PRINCESE:                Es nezinu par citiem zirnekļiem, bet Tu esi draudzīgs, stilīgs, Tev ir laba humora izjūta un Tu labi lasi….

ZIRNEKLIS:                 Atbildi uz šiem jautājumiem, tad apgriez grāmatu otrādi un izlasi par sevi ko tādu, ko Tu pat nojautis nebiji!!!

Palaidnību karaļa Jāņa B. dienasgrāmata.

VOLDIS:                      „Ģeogrāfija stundā bija jāraksta kontroldarbs. Par Āfriku. Tas bija atkārtojums no pagājušā gada. Ronei patika ik pa laikam uzdot mums šādus pārbaudes darbus. Viņa diezgan bieži uzsvēra, ka

PRINCESE:                „Atkārtošana ir zināšanu māte.”

VOLDIS:                      Pirmajā kontroldarba daļā bija dots kaut kāds tests: „Ziemeļu galējais punkts”. Bija dotas divas iespējas – Adatas rags un Abjada rags. Kā pareizo pasvītroju Abjada ragu, jo tas izklausījās tā āfriskāk. Līdzīgi izdarīju ar visiem pārējiem jautājumiem. Apvilku pareizo atbildi, kā saka, uz labu laimi, jo nezināju neko.

Pagājušajā gadā, kad mācījāmies par Āfriku, laikam nebiju skolā, bet varbūt šo tēmu grāmatā nepamanīju vispār. Gadās taču visādi.

Otra daļa likās vēl grūtāka: tur vairs netika doti atbilžu varianti, bet atbildes bija jāuzraksta pašam. „Āfrikas upes.”

ZIRNEKLIS:                 Āfrikas upes, kā par brīnumu, zināju, Kurš gan tās nezinās! Vēl tagad ausīs skan Rones teikums:

PRINCESE:                ”Āfrikas lielākās upes ir Nīla, Nigēra un Kongo.”

VOLDIS:                      Pie derīgajiem izrakteņiem pierakstīju naftu, dimantu un zeltu. Tie man pašam likās pietiekami vērtīgi. Varbūt kādu no tiem būšu trāpījis.

ZIRNEKLIS:                 Klasesbiedri baigie zubri izrādās. Neviens uz manu pusi neskatās. Pat Gunārs kaut ko centīgi lasa un raksta. Ka tikai nepārcenšas! Rone arī kaut ko lasa un raksta savā portatīvajā datorā. Uz mani neskatās. Tātad esmu drošībā. Izvilku savu mobilo un iegāju draugos…

Pastariņa dienasgrāmata

ZIRNEKLIS:                 Kas tas Pastariņš ir?

PRINCESE:                Pats rakstnieks. Viņš apraksta pats savas bērnības izjūtas un atmiņas no 19. gadsimtā beigās.

ZIRNEKLIS:                 Tad jau tā ir gandrīz vēstures grāmata.

VOLDIS:                      Palasi kaut ko par Pastariņu skolā….

PRINCESE:                Es nezinu, kā lai lasu, ja tas noticis ar puiku… Varbūt labāk Tu, Voldi?

VOLDIS:                      Pēc kartupeļu noņemšanas un zemes sasalšanas cūkas vairs nebija ganāmas. Rītos tās palaida ārā, un viņas pašas staigāja apkārt pa sētu.

Mēs ar Kati posāmies uz skolu. Vispirms ņēmāmies pamatīgi mazgāt i ausis, kaklu, pat zobus berzējām pirkstiem; tad uzvilkām jaunās drēbes – man nu jau bij garas bikses un Katei gari brunči, - apāvām kurpes un paņēmām katrs pa kulītei: vienā kulītē bij divas tāfeles, grifeles un pusbībele, otrā kulītē bundulis ar ceptu cūkgaļu un maizes doniņa.

PRINCESE:                Veckungs ar garo pīpi mutē iznāca pretim pirmajā istabā un te, pie baltā, nekrāsotā galdiņa mūs pārklausīja. Bija mums jālasa no līdzatnestās pusbībeles un jāraksta uz tāfeles. Lasīt nolasījām pa prātam, bet no rakstīšanas nekas neiznāca. Viņš ar trīcošu roku uzrakstīja mums tāfeles vienā pusē lielo burtu A un otrā pusē ciparu 1, tie mums bija jāraksta. Tad veckungs aizgāja. Pierakstījām abas tāfeles puses un gaidījām…