Bērnu grāmatu ieteicējs. 26.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki palīdzēs raudošai meitenītei meklēt lelli Džordi Sjerras i Fabras grāmatā "Kafka un ceļojošā lelle" un rakņāsies vecā, noslēpumainā pūralādē Valda Rūmnieka grāmatā "Atnācēji".

Kafka un ceļojošā lelle. 

VOLDIS:                      No kuras vietas lasīsim?

PRINCESE:                No… šejienes… 15. lappuse. Tu būsi Francs Kafka, Voldi, Zirneklītis būs teicējs, bet es būšu meitene… Jautā man!

VOLDIS:                      - Kur Tu savu lelli pēdējo reizi redzēji?

PRINCESE:                - Uz tā soliņa.

VOLDIS:                      - Un ko tu darīji?

PRINCESE:                - Spēlējos.

VOLDIS:                      Un tu tur biji ilgu laiku?

PRINCESE:                Nezinu!

ZIRNEKLIS:                 Bez šaubām, tie bija jautājumi, ko uzdotu policija, lai izmeklētu noziegumu, bet viņš nebija policists un notikušais nebija noziegums. Ar atvainošanos un „man žēl” pietiktu. Vai arī ar ieteikumu: „Ej taču mājās, meitenīt!” Kāpēc bērnu sirdssāpēm ir tāda vara? Pēkšņi Francs Kafka sastinga. Risinājums bija tik vienkāršs….

VOLDIS:                      - Paga, paga, kāds es esmu muļķis! Kā sauc tavu lelli?

PRINCESE:                - Brigita.

VOLDIS:                      - Brigita? Nu, kā tad! Tā ir viņa! Neatcerējos vārdu, piedod! Tava lelle nav pazudusi. Viņa ir devusies ceļojumā!

Atnācēji

ZIRNEKLIS:                 Noskrēju lejā un pēc smaržas sapratu, ka top pusdienas. Tas nu nebūtu labākais laiks traucēt vecomammu, bet... Nolēmu tomēr uzplīties.

– Vecomamm, paskaties... Te, lielajā Bībelē, tādi dīvaini ieraksti...

PRINCESE:                - Ak rakņājies vecajā pūralādē? – vecāmmama iesmējās. – Nu, nu, parādi! Uz brītiņu, kamēr kartupeļi vārās...

ZIRNEKLIS:                 Ātri atšķīru pierakstīto lapu Bībeles sākumā.

PRINCESE:                – Kas tur dīvains, Kaspariņ? – vecāmamma, ieraugot pierakstus, pasmaidīja. – Tā jau senos laikos darīja... Visi raduraksti... Kas dzimis, kas miris, kas precējies... kad kristīts vai baznīcā uzsaukts...

ZIRNEKLIS:                 – Jā, jā, to es zinu! – nepacietīgi iesaucos. – Bet izlasi, lūk, šos divus ierakstus! Ar pirkstu parādīju divus teikumus, kuri man nelika miera.

PRINCESE:                – Jā... – vecāmamma novilka. – Ciemiņi atnāce... Nemāku atbildēt, kas tie par svarīgiem ciemiņiem, ka jāieraksta Bībelē...

ZIRNEKLIS:                 – Un zīme?

PRINCESE:                – Ieraksts tāds pabalējis... Es teiktu, ka tas ir jumis – mūsu, latviešu rakstu zīme. Tik tas rimbulis... Vai, Kaspariņ, tūliņ jākāš kartupeļi! Bet tu ej, uzprasi vecamtēvam... Galu galā, tā ir viņa vecāsmātes Bībele! Varbūt viņš atcerēsies.