Bērnu grāmatu ieteicējs. 50.epizode. Šodien Burtu Burvja īrnieki lasīs vācu autora Otfrīda Preislera sirsnīgo stāstu "Mazais Ūdensvīriņš" un latviešu autora Māra Runguļa vēstījumu par cerību un mīlestību "Gliemežvāks". Burtu Burvis ieteiks bērniem īsto grāmatu un pieburs lasītprieku!

Mazais Ūdensvīriņš

Otfrīds Preislers

VOLDIS:                      „Kādu dienu, kad ūdensvīrs pārnāca mājās, ūdenssieva viņam sacīja: "Šodien tev jāuzvedas pavisam klusu. Mums ir piedzimis mazs puisītis!" "Ko tu neteiksi!" ūdensvīrs priecīgi iesaucās. "Īsts, mazs puisītis?" "Jā, īsts, mazs ūdensvīriņš," sieva atbildēja. Viņš uzaug zivju, gliemežu un gliemežvāku pasaulē. Viņam ir zaļi mati, niedru zaļi svārki, brūnas bikses no spīdīgas zivju ādas un spilgti sarkana cepure ar pušķi galā. Diendienā viņš piedzīvo dažādas dēkas, iegūst jaunus draugus un iepazīst plašo pasauli.”

ZIRNEKLIS:                 „Ūdensvīrs noāva savus dzeltenos zābakus un iegāja uz pirkstgaliem mājā. Tā bija celta no niedru stublājiem un stāvēja dziļi pašā dzirnavu dīķa dibenā. Sienas bija apmestas nevis ar javu, bet ar dūņām, jo tā taču bija Ūdensvīra un Ūdenssievas māja. Pēc izskata gluži parasta māja, tikai daudz mazāka. Tajā bija virtuve un pieliekamais, viena dzīvojamā istaba, viena guļamistaba un priekšnams. Grīdas bija nokaisītas ar tīrām, baltām smiltīm, logiem priekšā karājās spilgti zaļi aizkari, austi no aļģēm un tīteņaugiem. Un, protams, viss bija pilns ar ūdeni. Vai maz varēja būt citādi, ja māja stāvēja pašā dzirnavu dīķa dibenā?”

 

Gliemežvāks

Māris Rungulis

PRINCESE:                Cik skaists gliemežvāks!!! Pārvērtās par grāmatu!

ZIRNEKLIS:                 Mans gliemežvāks? Kā tas var būt? Tikai ne par grāmatu..

PRINCESE:                Māris Rungulis ir viens no iemīļotākajiem latviešu bērnu un pusaudžu rakstniekiem. Garstāsts „Gliemežvāks” apliecina siltu uzticēšanos, cerību un mīlestību!

VOLDIS:                      Netrūkst arī spraigas detektīvintrigas!

PRINCESE:                Visu savu mūžu Zita dzīvo kāda neparasta kalna pakājē. Tas veidojies no buldozeru sastumtiem pilsētas atkritumiem. Uz kalna valda savi nerakstīti likumi un noslēpumi.

                                     / policijas  sirēna/

                                    Zita jau laidās miegā, kad izdzirda gaudojam tālu sirēnu. Pēc brīža pirmajai pievienojās otra, tad – vēl viena. Un nemaz ilgi nebija jāgaida, lai saklausītu arī motoru rūkoņu un satrauktas balsis. Starp tām īpaši izcēlās Ņinas lauzīgā runa:

VOLDIS:                      - Es te piecus gadus ir dzīvojuši, jā, es lasu buteles, un Saimnieks man do vienu saņķiku par divām štukām.. Nē, tajā busā nē! Es tur nebūs kāpuši!

PRINCESE:                Tūlīt pēc tam atskanēja spēji klaudzieni pa viņu būdu.

ZIRNEKLIS:                 - Ei, jūs tur! Nāciet laukā! Policija!