„Celsim māju no vēja...” Astrīde Ivaska

Raidījums „Dialogi” veltīts dzejniecei Astrīdei Ivaskai. „Izjustā un smalkā dzeja, tulkojumi no daudzām valodām, darbošanās trimdas literārajos žurnālos „Jaunā Gaita” un „Ceļa Zīmes”, latviešu literatūras popularizēšana ārzemēs vīra – igauņu dzejnieka, mākslinieka un literatūrzinātnieka Ivara Ivaska (Ivar Ivask) rediģētajos žurnālos, inteliģence un ieinteresētība raksturo Astrīdi Ivasku,” saka raidījuma veidotājs Guntars Godiņš.

Raidījumā saruna ar literatūrzinātnieci Anitu Rožkalni, kuras grāmata „Lauva. Dzejniece Astrīde Ivaska” (2012. gads, izdevējs: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts) ir unikāls biogrāfisks un analītisks pētījums, kas aptver visu dzejnieces mūžu un viņas daiļradi. Par šo grāmatu Anita Rožkalne saņēma Viļa Plūdona balvu literatūrzinātnē.

Guntars Godiņš Tallinā iztaujāja arī igauņu dzejnieci un latviešu literatūras tulkotāju Līviju Vītolu (Livia Viitol). Nesen viņas atdzejojumā un sastādījumā iznāca Astrīdes Ivaskas dzejas izlase igauņu valodā “Mere silmad” (Jūras acis). Līvija Vītola intervijā saka: „Šādas dzejas pasaules spēks un bagātība ir tas, kas piesaista. Monumentāli. Stils, ko viņa kā moderniste, arī kā latviska dzejniece iemieso, ir viņas oriģinalitāte, viņas neatkarība un savdabība”.

Raidījumā skan dzejoļi autores lasījumā no kompaktdiska „Ceļš”, kas 2009. gadā tika ierakstīts studijā „Lauska”.

 

Astrīde Ivaska dzimusi 1926. gadā Rīgā, Latvijas armijas ģenerāļa Mārtiņa Hartmaņa ģimenē. 1944. gadā viņa kopā ar māti un brāli emigrē uz Vāciju. Pēc Hānavas nometnes latviešu ģimnāzijas beigšanas studē Mārburgas universitātē romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. 1949. gadā apprecas ar igauņu dzejnieku un literatūrzinātnieku Ivaru Ivasku un tajā pašā gadā pārceļas uz ASV. Ivaski dzīvojuši Minesotas pavalstī, vēlāk Normanā un Oklahomā.  No 1950. līdz 1952. gadam Astrīde Ivaska bijusi bibliotekāre Minesotas Universitātes Mākslas nodaļā, kā arī mācījusi krievu un vācu valodu Svētā Olafa koledžā Minesotā un Oklahomas Universitātē. No 1991. līdz 2001. gadam Ivaska dzīvojusi Fauntinstaunā, Īrijā, pēc tam atgriezusies Rīgā.

Astrīde Ivaska darbojusies žurnāla Jaunā Gaita un žurnāla Ceļa Zīmes redakcijas kolēģijā. Dzeju viņa publicējusi kopš 1959. gada. Ir vairāku dzejoļu krājumu un prozas grāmatu autore.

Dzejniece un viņas vīrs Ivars Ivasks bija aktīvi latviešu un igauņu literatūru popularizētāji ārzemēs. Recenzijas un apceres par latviešu un cittautu literatūru Astrīde Ivaska publicējusi gan žurnālos Jaunā Gaita, Tilts, Books Abroad (vēlāk World Literature Today), Journal of Baltic Studies, gan citos preses izdevumos. Plašs latviešu trimdas dzejas pārskats publicēts rakstu krājumā Arhīvs 1966. gadā, bet raksts par latviešu literatūru - izdevumā Encyclopedia of World Literature in the XXth Century 1967. gadā.

Pateicoties tam, ka vīrs ilgus gadus bija galvenais redaktors žurnālā Books Abroad un World Literature Today, Ivaski tikās ar ievērojamākajiem pasaules dzejniekiem un rakstniekiem: Česlavu Milošu, Horhi Giljēnu, Heimito de Dorederu, Gabrielu Garsiju Markesu, Tomasu Transtremeru, Penti Sārikoski un daudziem citiem.

Astrīde Ivaska mūžībā aizgāja 2015. gadā.