Raidījumā Dialogi saruna ar literatūras zinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni par viņas apjomīgo pētījumu "Dzelzsgriezēji. Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti". 

Iesaistot pazīstamus padomju kultūras darbiniekus, VDK Aukstā kara laikā ar daudzām pašradītām un sev pakļautām organizācijām centās kompromitēt un sašķelt trimdu. 1965. gadā tika nodibināta Latvijas Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, kas organizēja kontaktus ar trimdas rakstniekiem, kultūras darbinieku abpusējus braucienus, izdeva speciālus propagandas preses izdevumus.

PSRS VDK kolēģijas 1984.gada 16.marta lēmumā “Par valsts drošības orgānu pasākumiem...” teikts: „Paaugstināt kontrpropagandas pasākumu līmeni un efektivitāti ienaidnieka apmelojošo un pretpadomju kampaņu apsteigšanā un atmaskošanā, naidīgo akciju organizatoru un izpildītāju no nacionālistu vides kompromitēšanā.”

Aiz šiem VDK vārdiem un darbībām stāvēja arī konkrēti latviešu rakstnieki, dzejnieki, komponisti, mākslinieki, kas tika iesaistīti un kas piekrita sadarboties. Krievu dzejnieks un disidents Josifs Brodskis teicis: „Par īstām briesmām rakstniekam kļūst ne tik daudz vajāšanas iespēja no valsts puses, cik iespēja tikt nohipnotizētam.”

Vai dzelzs priekškaru, kas padomju laikā šķīra divas pasaules, izdevās sadragāt un par kādu cenu?