Dialogi. Guntars Godiņš un Knuts Skujenieks - dialogs dzejā. Liriska saruna par dzeju: dialoga iespēja dzejā.

"Bieži atceros budistu tekstos lasīto leģendu par mūķeni Čijono, kas gadiem mācījās saprašanu pie sava Skolotāja, bet saprašana kā nedevās, tā nedevās rokā. Kādu vakaru viņa gāja uz upi pēc ūdens. Nesot ūdens spaini mājās, Čijono tajā piepeši pamanīja mēness atspulgu. Koka spainis bija vecs, stīpa, kas to apjoza, pārlūza, un ūdens izlija. Tad pār mūķeni nāca apskaidrība un viņa teica:

Nav ūdens, nav arī mēness –

            tukšums ir manās rokās.

Apskaidrība ir pēkšņa, lai gan gatavošanās tai un ceļš uz to ir garš un mokošs. Sapratne nenāk no prāta, no domas, sapratne ir ārpus prāta, ārpus domas, tāpēc tajā mēs nevaram nonākt soli pa solim, varam vienīgi ielēkt. Sapratne ir piepeša. Garie mācīšanās gadi Čijono tomēr neļāva atrast meklēto, bija nepieciešams negaidīts pārdzīvojums – mēness atspulgs ūdenī un stīpas pārlūšana, lai saprastu – nav ūdens, nav arī mēness," raidījuma ievadā bilst Guntars Godiņš.

Pēkšņs pārdzīvojums un apskaidrība ir atrodama arī dzejā, kas ir ļoti savdabīga dialoga forma. Šoreiz raidījumā, kas skan tūlīt pēc Ziemassvētkiem, uz studiju Guntars Godiņš aicinājis daudzu cienīto un mīlēto dzejnieku Knutu Skujenieku. Saruna runāt par dialoga daudzveidīgajām iespējām lirikā. Skan arī abu dzejnieku dialogs dzejā – katrs nāk ar atšķirīgu pieredzi, sapratni, stilistiku un poētisko izjūtu.