„Trīspadsmit gadu vecumā, kad septembra vidū es, brālis Uldis un mamma – uzkāpām uz kuģa, es biju vienīgais, kam bija kaut cik vācu valoda. Tā kā savā ziņā es kļuvu par ģimenes galvu, kamēr pēc mēneša mums pievienojās tēvs,” par bēgļu gaitu sākumu 1944. gadā stāsta vācu valodas un literatūras profesors, literatūrzinātnieks, dzejnieks un Latvijas okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs.

Raidījumā Dialogi šoreiz par trimdas nozīmi okupācijas un Atmodas laikā, par politisko un kultūras situāciju svešumā, par izglītību un darba iespējām, par saitēm ar Latviju.

Pēc Grēvenes latviešu ģimnāzijas beigšanas, Valters Nollendorfs kopā ar ģimeni izceļoja uz ASV, kur studēja Nebraskas un Mičigānas universitātē, ieguva filoloģijas doktora grādu vācu literatūrā, bijis mācību spēks, ģermānistikas žurnāla „Monatshefte” izdevējs un redaktors, vēlāk Minsteres latviešu ģimnāzijas direktors u.c.

1955. gadā trimdā iznāk žurnāls „Jaunā Gaita”. Tieši Valters Nollendorfs bija viens no tā dibinātājiem un pirmais redaktors.

„Man prieks par tādu bērnu, kurš jau vairāk nekā sešdesmit gadu vecumā vēl ir tīri ņiprs,” raidījumā par žurnālu saka Valters Nollendorfs.

Valteram Nollendorfam vienmēr svarīga bijusi tulkošana. Viņš no angļu valodas ir lieliski atdzejojis igauņu trimdas dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Ivaska dzejas ciklu „Baltijas elēģijas”, pētījis un salīdzinājis Johana Volfganga fon Gētes „Faustu” Raiņa un Valda Bisenieka tulkojumos.

„Tulkošana ir bijusi mūsu valodas attīstības ceļš, ļoti labs ceļš,” uzskata Valters Nollendorfs.

Kopš 1996. gada Valters Nollendorfs dzīvo Latvijā, aktīvi piedalās gan politiskajā, gan kultūras dzīvē. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Latvijas Okupācijas muzeja attīstībā un darbā.

Raidījumā skan arī Valtera Nollendorfa dzejoļus autora lasījumā un franču komponista Erika Satī mūziku.