Brazīlijas vēlēšanas

Aizvadītajā svētdienā brazīlieši devās pie vēlēšanu urnām, lai piešķirtu amatus tautas kalpiem vairākos šīs lielākās Latīņamerikas valsts varas līmeņos. Tika vēlēts prezidents, viceprezidents, visi parlamenta – Nacionālā Kongresa – apakšpalātas deputāti, skaitā 513, kā arī 2/3 augšpalātas – Senāta – deputātu, respektīvi 54 no 81. Tāpat tika vēlēti pavalstu jeb štatu gubernatori, vicegubernatori un pavalstu likumdevēju asambleju deputāti. Brazīlijas parlamenta vēlēšanās nav procentuālā sliekšņa, un attiecīgi raibs ir arī likumdevējas institūcijas sastāvs. Divām lielākajām partijām – Strādnieku partijai un Sociāli liberālajai partijai – ir katrai nedaudz vairāk par pussimtu deputātu, nākamajām deviņām partijām – starp 37 un 30 vietām, vēl četrām partijām ir pa padsmit deputātu vietām, bet tām seko 15 sīkpartijas, kuru pārstāvju skaits ir uz pirkstiem skaitāms. Aģentūra "Bloomberg" visu šo kaleidoskopisko ainu iedala atbilstoši saimnieciskās politikas vadlīnijām, norādot, ka nedz izteikti ekonomiskie liberāļi, nedz valsts protekcionisma piekritēji nav guvuši pārsvaru, un, kā līdz šim, Brazīlijas parlamentā dominēs šai ziņā centriski spēki, kas atbalsta brīvo tirgu ar noteiktu valsts regulējošo lomu. Tomēr Brazīlija ir prezidentāla valsts, un galvenās politikas vadlīnijas nosaka prezidents un viņa vadītais spēks. Te galvenā intriga vēl priekšā, jo prezidenta amata likteni izšķirs otrā vēlēšanu kārta 28. oktobrī, kad sacentīsies divi pirmās kārtas favorīti – Strādnieku partijas pārstāvis, ekonomists Fernandu Adads un Sociāli liberālās partijas kandidāts, izbijušais armija kapteinis Žairs Bolsonaru. Pēdējais ir īpaši spilgts personāžs. Kādreizējais desantnieks un artilērists allaž neslēpti jūsmojis par militāro huntu, kura bija pie varas Brazīlijā līdz 1985. gadam. Tāpat viņš nekad nav slēpis savus klaji rasistiskos, radikāli nacionālistiskos un konservatīvos uzskatus, naidu un nicinājumu pret jebkādu kreisumu, pret cilvēktiesību, sevišķi jau minoritāšu tiesību aizstāvību un modernās demokrātijas normām vispār. Bēdīgu slavu Bolsonaru ieguvis ar rupja tēviņa gājieniem saskarsmē ar sievietēm. Un, kā šķiet, šis mačo stils rod atsaucību lielā daļā Brazīlijas sabiedrības – vēlēšanu pirmajā kārtā par Bolsonaru nodoti 46% balsu. Fernandu Adads saņēmis tikai nepilnus 30%. Tomēr jāievēro, ka divi nākamie pretendenti, kas kopā ieguvuši vairāk nekā 17%, pārstāv izteikti kreisus spēkus, kuru vēlētāji, visticamāk, otrajā kārtā savas balsis atdos Adadam.

Viktorijas Marinovas slepkavība

Pagājušajā sestdienā pasaules medijus aplidoja satraucoša ziņa – Bulgārijas ziemeļu pilsētā Rusē izvarota un noslepkavota televīzijas kanāla TVN žurnāliste Viktorija Marinova. Viņa bijusi apskatniece raidījumā „Detektor”, kur viņas pēdējā tēma saistīta ar korupciju Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalē. Varas iestādēm žurnālistu interese acīmredzot nav pa prātam, jo divi citi izmeklējošie žurnālisti, kuri arī nodarbojas ar šo tematiku, septembrī tikuši uz vairākām stundām aizturēti, kad mēģinājuši novērst dokumentu iznīcināšanu. Viktorijas Marinovas nogalināšana ir jau trešā izmeklējoša žurnālista slepkavība Eiropā pēdējā gada laikā. Pagājušā gada oktobrī ar automašīnā ievietotu spridzekli Maltā tika nogalināta žurnāliste un antikorupcijas aktīviste Dafne Karuana Galicija. Šī gada februārī Slovākijā savā dzīvoklī tika nošauts ziņu portāla Aktuality žurnālists Jans Kucjaks un viņa līgava Martina Kušnirova. Abos gadījumos policija ir arestējusi aizdomās turamos slepkavīas, taču ne iespējamos noziegumu pasūtītājus. Arī Viktorijas Marinovas domājamais slepkava ir arestēts – tas ir kāds Severīns Krasimirovs, kuru Vācijas policija aizturēja vakar netālu no Hamburgas. Kā norāda bulgāru izmeklētāji, Krasimirovam esot krimināla pagātne, un šajā gadījumā slepkavība varētu nebūt saistīta ar žurnālistes profesionālo darbību.

Ārvalstu prese par Latvijas vēlēšanām

Nils Ušakovs un Artuss Kaimiņš, kā arī premjerministrs Māris Kučinskis ir biežāk minētie Latvijas politiķi ārvalstu preses publikācijās, kas veltītas 13. Saeimas vēlēšanām. Teju visi ārvalstu mediji ja ne virsrakstos, tad pirmajās rindkopās nosauc „Saskaņu” par vēlēšanu uzvarētāju, un vairums to raksturo kā prokremlisku partiju, kas varētu apdraudēt Latvijas līdzšinējo proeiropeisko kursu. Daudzi gan uzskata par nepieciešamu tūdaļ bilst, ka koalīcijas valdību izveidot šai partijai būšot grūti. Tomēr netrūkst publikāciju, kuras pieļauj vai vismaz dod mājienus par šādu iespēju. Tā britu izdevums "The Guardian", komentējot priekšvēlēšanu aptauju rezultātus, raksta: „„Saskaņai” uz pēdām seko populisti, kuri varētu tai palīdzēt izveidot koalīciju. Jaunajai konservatīvajai partijai ir 12,4%, un KPV.LV – 11,5%.” Nedaudz pārsteidzoši Jauno konservatīvo partiju populistos ieskaita arī britu raidsabiedrība BBC; vairums publikāciju tomēr šo partiju raksturo kā antikorupcijas spēku. Gluži dramatiskās krāsās ainu mālē britu izdevums "The Express", dēvējot Latvijas vēlēšanas par vēl vienu Eiropas Savienības krīzes simptomu. Kremļa „Trojas zirgs” -  „Saskaņa” liekot Eiropai trīsēt baisās priekšnojautās, un antieiropiskās, kā apgalvo izdevums, KPV.LV pārmaiņu solījumi jau sacēluši paniku Briselē. Šķiet, realitātei tuvāko un niansētāko ainu pasaules medijiem sniedz ziņu aģentūra "Reuters", kura diezgan precīzi definē Latvijas politisko spēku ievirzes, neaizmirstot bilst arī par „Saskaņas” centieniem pozicionēties kā eiropeiskais sociāldemokrātiskai partijai. Tomēr ir saprotams, ka, no globālas distances skatoties, 13. Saeimas vēlēšanu rezultāti teju ikvienam izskatās kā labēji centrisko spēku sakāve un antieiropeisku kreiso un populistu uzvaras gājiens. Ciktāl ir runa par vispārējo Latvijas situācijas raksturojumu, biežāk piesauktās aktualitātes ir Latvijas banku problēmas ar naudas atmazgāšanu, apsūdzība Latvijas Bankas vadītājam, kā arī hakeru uzbrukums portālam draugiem.lv.