Džeimss Brauns tika uzskatīts par soulmūzikas krusttēvu. Ja runājam par tā saucamo fusion novirzienu, kur džeza harmonija un improvizācija tiek jaukta kopā ar roku, Rhythm & Blues un fanku, tad šajā mūzikas stilā par krusttēvu tiek uzskatīts amerikāņu ģitārists Lerijs Koriels. Taisnības labad jāsaka, ka viņš lieliski pārvaldīja praktiski visus ģitāras spēles stilus.

Lerijs Koriels atzīmēja, ka pirmie vīri, kas viņu iespaidoja jaunībā, bija Čaks Berijs un Čets Etkinss. Pašmācības ceļā viņš studēja arī tādu džeza meistaru spēli - kā Vess Montgomerijs un Barnijs Kesels. Atsevišķi apguva arī klasiskās ģitāras spēles pamatus.

Lerija noapaļotais, melodiskais tonis apvienojumā ar tieksmi izlocīt notis viņu ātri nostādīja ārpus džeza ģitāristu meinstrīma, bet Korielam jau nekad nerūpēja, kādu birku tad viņam piekabinās.

Ja mūzika tevi kaut kādā veidā uzrunā, vienalga – vai tas būtu džezs, kantrī, indiešu vai kādas citas tautas mūzika – droši turpini to izmantot – tā teica Lerijs Koriels kādā intervijā jau 1968. gadā.

      Šāda izjūta par dažādu žanru vienotību var likties ikdienišķa šodien, bet toreiz – sešdesmito gadu vidū – tas bija retums, pirms Mailss Deiviss un citi iepriekšējās paaudzes džeza mūziķi akceptēja līdzīgu eklektismu.

Visa mūzika ir savā starpā saistīta, bet vairums cilvēku to tā arī nepamana.