Sākotnēji – džeza pirmsākumos – vadošā loma orķestros bija atvēlēta trompetei. Badijs Boldens, Kings Olivers, Luiss Armstrongs un tā tālāk.

Un tad uz skatuves parādījās vēl kāds īstens džeza milzis – amerikāņu mūziķis Lesters Jangs (Lester Young). Viņa instruments bija tenora saksofons. Un tad kāpēc šis instruments nevarētu būt ansambļa priekšplānā? Lesters pierādīja – ka var gan.

Lesters Jangs piedzima Vūdvilā, Misisipi štatā, 1909. gada 27. augustā. Mūzikas gudrībās viņu ievadīja tēvs – Villiss Hendijs Jangs, patiešām apdāvināts vīrs, kura vadībā tika sperti pirmie soļi vijoles, trompetes un sitamo instrumentu spēlē. 20. gados viņi jau pārcēlās dzīvot uz Amerikas vidieni – Mineapolisu, kur tēvs izveidoja tādu kā ģimenes orķestrīti, tajā Lesteram tiek rezervēta vieta aiz iemīļotā bungu komplekta.

1944. gada žurnāla „Down Beat” aptaujā par gada labāko tenora saksofonistu tiek pasludināts Lesters Jangs.

40. gadu beigās un 50. gadu sākumā saksofons Lestera Janga rokās skan kā vēl nekad, katra nots ir emocionāli piesātināta. Viņš pārsvarā koncertē nelielu ansambļu sastāvā, ir pat veiksmīgi apguvis modē nākušā „bībopa” stila spēles paņēmienus, galu galā – tieši Janga muzicēšanas stils 30. gados tam pavēra ceļu.

Vairāk nekā pusgadsimts pagājis, kopš Lestera Janga nāves, bet viņa vārds joprojām, līdzās Kūlmenam Hokinsam un Džonam Koltreinam, ir izcilāko džeza tenora saksofonistu pirmajā trijniekā...