Piesātināts, inteliģents spēles stils plus rūpīgi pārdomāta attieksme pret lietām apkārt, tātad dzīvi vispār – tā īsiem vārdiem varētu raksturot šīsdienas džeza kluba viesi – amerikāņu saksofonistu Marku Tērneru.

Marks Tērners piedzima Ohaio štatā 1965. gada 10. novembrī, bet jau sešdesmito gadu beigās kopā ar ģimeni pārcēlās uz Oranžas grāfisti Kalifornijā. Bērnībā mūzika viņu neaizrāva tik ļoti kā zīmēšana, zēna sapnis bija kļūt par ilustratoru. Kaut gan – vidusskolā viņš paņēma rokās alta saksofonu un vēl pēc diviem gadiem pārslēdzās uz tenoru.

Vecāki mūziku mīlēja un sevišķi jau džezu, tā arī Markam bija iespēja klausīties izcilu mākslinieku ierakstus. Pirmās muzikālās asociācijas saistās ar tādiem meistariem kā Džons Koltreins, Sonijs Stits un Džīns Emonss.

 Arī studēt Marks sāka tomēr dizainu un grafiku Longbīčas universitātē un tikai 1987. gadā nomainīja augstskolu uz prestižo Bērklija mūzikas koledžu. Otiņām un zīmuļiem tika teiktas ardievas, kaut gan vēl šodien Tērners uzskata, ka kaut kas kopīgs radošajos procesos ir visiem mākslas un mūzikas žanriem.

Mācījās Marks Tērners metodiski – soli pa solim, vispirms izstudēja Džonu Koltreinu. Pirmām kārtām viņu saistīja Koltreina filozofija – mūziķim jākoncentrējas ne tikai uz savu ego un jāspēlē ne tikai spēlēšanas pēc. Noteikti ir jābūt kādam augstākam mērķim. Tā Marks izrakstīja un izstudēja Koltreina improvizācijas, bet tā nebija tīra kopēšana – tikai lai apgūtu jau reiz sasniegto, lai nebūtu otru reizi jāizgudro velosipēds. Pēc Džona Koltreina pienāca kārta Džo Hendersonam, Deksteram Gordonam un Sonijam Rollinsam.

Katrs mūziķis dzird šo meistaru spēli nedaudz savādāk, un, ja vien ir kaut kripatiņa talanta, tad gala rezultātā veidojas jauna mūzika. Un Markam Tērneram talanta trūkumu jau nekādi nevar pārmest…