Mūsu tuvākie kaimiņi – zviedri nebeidz un nebeidz pārsteigt ar jauniem un jauniem augstvērtīgas džeza mūzikas mākslinieku vārdiem. Un nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu kā sirsnīgu skandināvu vokālā džeza paraugu varam minēt arī dziedātāju Helēnu Eriksoni.

Helēnas Eriksones radu rakstus veltīgi būtu meklēt mūsdienu lielpilsētu džungļos, kaut gan – kādi tur džungļi Zviedrijā. Helēnas dzimtā puse ir nelielā pilsētiņa Mariestāde Zviedrijas dienvidrietumos, kuras lauku apvidū arī pagāja meitenes bērnība.

Jau kopš bērnības Helēnu saistīja viss, kas saistās ar mākslu. Vēl pirms pievēršanās dziedāšanai viņa mācījās gleznot un apguva skatuves kustību. Studiju gados Stokholmā tieši aktiermeistarības pasniedzējs bija tas, kas iedrošināja Helēnu pievērsties džeza vokālam. Turpmākos gadus viņa pavadīja apmācībā pie vadošajiem zviedru pedagogiem, lai pieslīpētu dabas dotās dāvanas.

Pirmā veiksmīgākā uzstāšanās Helēnai Eriksonei notika nevis zviedru zemē, kā tas būtu loģiski, bet pašā džeza dzimtenē – 1992. gadā Amerikas Savienotajās valstīs, kur viņa kā soliste viesmāksliniece bija uzaicināta uzstāties leģendārajā Ņujorkas džeza klubā „The Village Gate”. Jau pirmajā uznācienā dziedātāju uzņēma ar tādu atsaucību, ka nācās dziedāt vēl četrus vakarus. Priekšā viņa tika stādīta, kā „zviedru dziedātāja, kuras kaislīgā balss skan gluži kā Pegijai Lī”. Eiropā Helēna Eriksone atgriezās iedvesmota un iedrošināta.