Pirmais izcilais džeza ģitārists no Eiropas, un ne tikai ģitārists, bet vispār viens no pirmajiem plašāku atzinību guvušajiem Eiropas džeza māksliniekiem, bija čigānu jeb, kā tagad pieņemts teikt - romu izcelsmes mūziķis Džango Reinhards.

Džango, pilnajā vārdā Žans Batists Reinhards, piedzima Beļģijas čigānu apmetnē, burtiskā nozīmē zem klajas debess 1910. gada 24. janvārī. Kopš astoņu gadu vecuma par zēna jauno mājvietu kļuva čigānu apmetne, kura bija apmetusies uz dzīvi netālu no Parīzes veco nocietinājumu loka, tur Žans dzīvoja kopā ar māti, tēva profesiju varēja dēvēt - ceļojošs izklaidējošā žanra mākslinieks.

Šie čigāni piekopa nomadu dzīvesveidu, viņu pasaules uzskati bija aizkavējušies agrīnajos viduslaikos, bet turpat blakus mutuļoja modernas lielpilsētas dzīve. Līdz divdesmit gadu vecumam Džango Reinhards ne reizi nebija uzvilcis uzvalku vai dzīvojis īstā mājā zem kārtīga jumta. Tas gan viņam netraucēja lepoties ar īsti aristokrātisku dvēseli un dabisku eleganci, kas pilnībā atspoguļojās viņa mūzikā.

Interese par mūziku zēnam radās jau no mazām bērnu dienām – visapkārt vienmēr kāds kaut ko spēlēja. Par pirmo instrumentu kļuva vijole, bet kopš 12 gadu vecuma Džango sāka spēlēt bandžo ģitāru, kuru viņam uzdāvināja kaimiņš. Nekādu mūzikas skolotāju jau nebija – zēns mācījās spēlēt - atdarinot citu ģitāristu pirkstu kustības. Jau pēc gada viņš sāka muzicēt Parīzes deju zālēs kopā ar dažādiem mūziķiem, visbiežāk – akordeonistiem. Arī kopā ar akordeonu tapis līdz šim zināmais pirmais Džango ieraksts skaņu studijā 1928. gadā. Starp citu – vārds Džango romu valodā nozīmē – esmu nomodā, vai arī - esmu modrs…