Daudzi no sitamo instrumentu meistariem iegājuši džeza vēsturē ne tikai kā teicami sava aroda pratēji, bet bijuši arī lieliski orķestru un ansambļu vadītāji. Atcerēsimies kaut vai Džinu Krupu un Badiju Riču. Savu vietu šajā sarakstā ieņem arī amerikāņu mūziķis Arts Bleikijs.

Arturs Bleikijs piedzima Pitsburgā, Pensilvānijas štatā, 1919. gada 11. oktobrī. Kā daudzi citi džeza mūziķi, arī viņš pirmo saikni ar mūziku guva baznīcā. Auga viņš dedzīgā septītās dienas adventistu ģimenē, tā ka klavierspēli apguva vienā laikā ar Bībeli.

Apprecējās Arts ļoti agri – 14 gadu vecumā, vēl pēc gada kļuva par tēvu. Lai varētu savilkt galus kopā, pēc smagas darba dienas tēraudlietuves rūpnīcā viņš akurāti devās uz naktsklubu, lai palielinātu ģimenes budžetu ar klavieru spēlēšanu.

Demokrātu klubā – tā sauca šo Pitsburgas naktsklubu – nekāda demokrātija nevaldīja. Līdzko pie klavierēm apsēdās talantīgāks pianists, kluba īpašnieks Artam Bleikijam norādīja vietu pie bungu komplekta. Vispār jau tur nebūtu ko iebilst, jo jaunā klavieru spēlētāja vārds bija Erols Gārners. Bet Arts ķērās pie bungu apgūšanās bez kurnēšanas, jo bija taču lielās depresijas laiks un cilvēki ar prieku ķērās pie jebkura darba.

Arts Bleikijs nodzīvoja 71 gadu, no tiem vairāk nekā 50 - pavadīti uz skatuves pie bungu komplekta. Neticami enerģiskais spēles stils nemainījās līdz pat sirmam vecumam. Kur noslēpums – uz to meistaram bija gatava atbilde:

Es joprojām esmu jauns, jo daru to, kas man patīk. Es mīlu džezu, un reizē tas ir arī mans maizes kumoss. Vairumam cilvēku nepatīk tas, ko viņi dara, un dzīve viņiem ātri apnīk. Jebkuram kļūst svarīga tā mūzika, kuru viņš klausījies no bērnības. Es uzaugu ar džezu un reliģisko mūziku. Tajā es jūtu savu spēku. Vienkārši jāatrod, kur slēpjas tavs spēks, kur vari sevi izteikt, un tad būsi laimīgs. Tas arī viss.