No dziesmas vārdus neizņemsi. Šoreiz tas jāsaprot: kas bijis – tas bijis. Ja astoņdesmitajos gados pie mums kāds vēlējās labi pavadīt vakaru kādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā – proti restorānā vai kafejnīcā, tad viņam neizbēgami nācās iepazīties ar izvēlētās iestādes mūziķu gaumi un spējām.

Nedrīkstēja jau toreiz spēlēt visu, kas ienāca prātā. No nevēlamās kapitālistu mūzikas vislabvēlīgāko statusu baudīja laikam gan itāļu dziesmas. Un vienas no iecienītākajām bija melodijas, kas piederēja ansamblim Ricchi e Poveri. Tām tiešām nebija ne vainas, jo arī pašā Italijā ansamblis tika augstu vērtēts – ar 22 miljoniem pārdotu skaņuplašu tas stabili ieņem otro vietu Itālijas populārās mūzikas vēsturē. Šogad ansamblim jau pusgadsimta jubileja.