„Ja man būtu paticis Brāmss ar Mocartu, kas manī būtu klausījies, jo pianistu un vijolnieku ir čumī!” – tā Daigai Mazvērsītei reiz atzinās dziesminieks Ilmārs Dzenis, bez kura ierakstiem pagājušā gadsimta 70. gados Latvijā nebija iedomājama neviena kārtīga mājas ballīte. Par Dzeņa maizes darbu kļuva būvniecība, bet prieku un baudu Ilmārs guva no muzicēšanas – vispirms kopā ar Čikāga piecīšiem, bet kopš 1972. gada – solo. Vēl šoruden viņš muzicējis tautiešiem savā mītnes zemē Amerikā, kur apmeties saulainajā Floridas štatā, Sanktpēterburgas pilsētā un uzstājas latviešu sarīkojumos.

„Mani neviens netaisīja, es pats būvēju savu karjeru. Un izrādījās, ka mūzika, kas patīk man, patīk vēl daudziem citiem,” – arī šis ir citāts no Dzeņa teiktā, un par šī populārā mūziķa gaitām šodien raidījumā, kas tapis par godu Ilmāra Dzeņa 85. dzimšanas dienai 5. decembrī.