Laikā, kad Serbija, Melnkalne, Albānija, Maķedonija, Bosnija un Hercogovina, kā arī Kosova ar lielām cerībām un gaidām lūkojas uz iespēju nākotnē pievienoties 28 valstu blokam, Eiropas Savienībā viedokļi par turpmāko paplašināšanos joprojām ir visai atšķirīgi. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis, ka katru reizi, kad 15 gadu laikā Eiropa ir domājusi par paplašināšanos, tā ir kļuvusi vājāka. Taču par spīti šādiem izteikumiem Balkānu jautājums nu jau vairākus gadus atkal ir Eiropas Savienības politiskās dienaskārtības augšgalā – gan ģeopolitisko spēļu, gan migrācijas, gan drošības dēļ. Par to, cik un kāpēc Rietumbalkāni ir nozīmīgi Eiropas Savienībai un kā vērtējamas reģiona valstu perspektīvas nākotnē pietuvināties Eiropas Savienībai, Uģis Lībietis sarunājas ar Eiropas Ārpolitikas padomes pētnieci un Bosnijas un Hercogovinas domnīcas „Populari” vadītāju Alidu Vračiču.