Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par to, kāda ir situācija uz Eiropas Savienības robežām, ārējām un starpvalstu, un ko mums nozīmētu atteikšanās no Šengenas zonas. Viesis studijā: Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā, vēstniece Ilze Juhansone.

Karstie punkti Eiropas Savienībā

Neparedzētie migrācijas apjomi izgaismo Eiropas Savienības (ES) nepilnības. Iztēlotās ES neiekarojamā cietokšņa sienas brūk, un tās aizstāt nākas ar katras valsts pašas būvētiem, izveidotiem nocietinājumiem. Eiropas Komisija (EK), pieaugot imigrācijas problēmai, ir apņēmusies mobilizēt ES aģentūras un finanšu līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk risinātu ārkārtas situāciju. Viena no iecerēm ir attīstīt tā saukto „Hotspot” jeb „Karstā punkta” pieeju - visas ES par migrāciju un robežu pārraudzību atbildīgās iestādes tiek aicinātas vienoties un rast kopīgu risinājumu. Tas nozīmē, ka Maltā bāzētais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, kā arī robežuzraudzības institūcijas „Frontex” un Eiropols ar dalībvalstīm, kas savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrāciju, sadarbosies uz vietas, lai ātri identificētu un reģistrētu ieceļojošos migrantus un arī noņemtu pirkstu nospiedumus. Profesionāli aģentūru pārstāvji arī izlems, ko ar šiem cilvēkiem tālāk iesākt. Proti, bēgļi, kuriem acīmredzami nepieciešama aizsardzība, tiks nosūtīti uz citām ES dalībvalstīm saskaņā ar bēgļu pārvietošanas shēmu. Šāda rīcība paātrinātu arī pārējo bēgļu lietas – vai nu viņi tiktu nosūtīti atpakaļ, vai viņu lietas tiks nodotas izskatīšanai tās ES valsts dienestiem, kuru viņi pirmie sasnieguši.

„Karstie punkti” bija viens no svarīgākajiem tematiem nesen notikušajā EK rīkotajā sanāksmē, kura notika Grieķijas pilsētā Pirejā un tur kopā tika aicinātas visas ES par migrāciju un robežu pārraudzību atbildīgās iestādes. Savukārt EK pirmais viceprezidents Franss Timmermans, augusta beigās vizītes ietvaros apmeklēja Francijas ziemeļu ostas pilsētu Kalē. Arī tur centrālais temats bija migrācijas problēmas. Kā ziņoja raidstacija "Euranet plus" - Kalē Francijas valdība saskaras ar bēgļu masveida ierašanos, kuri vēlas iekļūt Lielbritānijā. Šī krīze vasarā bija politiskās spriedzes cēlonis starp Londonu un Parīzi, britu politiķi apsūdzēja Francijas iestādes par visatļautību un nerīkošanos, jo migranti mēģina sasniegt Lielbritāniju, galvenokārt cenšoties lēkt kravas automašīnās, kas šķērso tuneli zem Lamanša. Kalē Timmermans uzsvēra, ka nepieciešams tā sauktos „karsto punkto” izveidot arī Grieķijā. Itālija tāds jau darbojas.

 

Rubrika "Viedokļi". Ukrainas likumdevēji nobalsoja par lielākas autonomijas piešķiršanu Krievijas atbalstīto separātistu kontrolētajiem valsts austrumu reģioniem. Tikmēr jaunā likuma pretinieki spridzināja granātas pie parlamenta durvīm.

Varas decentralizācija un konstitucionālās reformas ir prasības, ko nosaka februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā panāktā pamiera vienošanās. Tā nosaka, lai Kijeva varas decentralizāciju ievieš līdz gada beigām. Tāpat vienošanās paredz arī smagā bruņojuma atvilkšanu, kas tā arī joprojām nav īstenota. Konstitucionālo reformu pretinieki bažījas, ka Maskava izmantos jaunākās reformas bez pašas Minskas vienošanās izpildes un tas savukārt sniegs Krievijai iespēju caur separātiskajām teritorijām ietekmēt Ukrainas politiku kopumā. Ierosinātās izmaiņas paredz, ka tos Ukrainas reģionu vadītājus, kurus šobrīd ieceļ prezidents, nomainīs cilvēki, kurus nominēs valdība. Līdz ar to vara pāries no centrālās valdības uz ievēlētu vietējo reģionu padomi.

„Krievija sāka karu, lai izmainītu konstitūciju līdz ar to arī jaunākās reformas ir daļa no kara,” izdevumam „The Washington Post” sacīja deputāte no partijas “Pašpalīdzība” Oksana Siroida, kura balsoja pret reformām.

Lai gan par priekšlikumiem grozīt konstitūciju nobalsoja 265 no 450 deputātiem – tas nav pietiekami daudz, lai uzreiz varētu mainīt konstitūciju, tādēļ tiks rīkots arī otrais un trešais lasījums. Kāda būs iedzīvotāju reakcija arī pēc šiem balsojumiem, rādīs laiks, taču pēc pirmā lasījuma izcēlās vardarbīgi nemieri, kuros ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbst sacīja, ka nemieri izcēlās, jo daļa ukraiņu domā, ka šo likumdošanu ir diktējusi Krievija.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko mierināja tautu sakot, ka reformās nav runa par īpašā statusa piešķiršanu Doņeckas un Luhanskas republikām. Tiesa, pēc viņa teiktā, reformas ir jāapstiprina. Pretējā gadījumā Ukraina zaudētu Rietumu atbalstu.