“Dziedāt var jebkurš, tikai nedrīkst palaist garām īsto brīdi, kad sāk un katram ir “savi griesti”, tā raidījumā Ģimenes studija par dziedāšanu bilst Inga Almane. Viņai piekrīt dēls diriģents Jānis Almanis-Palmbahs, atzīstot, ka pats svarīgākais nenobīties un izmēģināt.

Turpmāk piektdienās Ģimenes studija dziedās un dejos. Līdz pat jūlijam iepazīstināsim ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, tiekoties ar ģimenēm, kuras gaida svētkus: piedalīsimies mēģinājumos, uzklausīsim pieredzes stāstus un arī pašas apgūsim deju soļus, tērpu darināšanas knifus un atklāsim labākās balss ievingrināšanas metodes. Pirmajā raidījumā ceļu uz Dziesmu un deju svētkiem sākam, tiekoties ar diriģentu Jāni Almani-Palmbahu, viņa dvīņubrāli Raimondu Gulbi un abu mammu Ingu Almani.

“Mēs visi radām, taisām, veidojam, kā izskatīties dziesmu svētki. Ir cilvēki, kas izdomā lielās līnijas, bet gala produkts ir no mūsu veikuma. Viss kopā ir lielais iespaids dziesmu svētkos, kad nedēļu pavadi svētku atmosfērā latviskā manierē,” atzīst Jānis.

Diriģents Jānis Almanis-Palmbahs ikdienā ir Dobeles mūzikas skolas direktors un šobrīd vada trīs korus – Rīgā kori “Skaņupe”, Dobelē - “Viesturzeme”, Majoros - “Vaivari”. Brālis Raimonds un mamma Inga aktīvi iesaistās šo koru darbībā.

“Cilvēkos, kas nāk un dzied koros, gribētu ieviest dziesmas mīlestību. Citreiz nāk tusiņa pēc, vai draugs pierunāja. Mīlestība pret mūziku rodas procesā, to visvairāk kā diriģenti mēģinām panākt, lai cilvēks nāk tāpēc, ka patīk dziedāt, muzicēt, kora skaņa patīk,” stāsta Jānis.

Paši sev un citiem svētkos Jānis, Raimonds un Inga vēl: izjust visu sirdi un dvēseli, kas no visiem dalībniekiem skan; daudz enerģijas līdz svētkiem un arī pēc tiem; sajust ideālo Latviju tādos brīžos, lai būtu pēc kā atkal tiekties.

Arī Raimonda ikdiena paiet mūzikā: viņš spēlē fagotu putēju orķestrī “Rīga” un Latvijas Nacionālā simfoniskajā orķestrī. Ar koriem nav beidzis saistības, šobrīd aktīvi darbojas četros koros- Emīla Dārziņa jauktajā korī, Valsts mežu vīru korī, brauc palīdzēt brālim uz Dobeli “Viesturzemē” un dzied arī VEF kultūras pils jauktajā korī “Fēnikss”. Kādu brīdi mēģinājis arī dejot, tomēr visam nepietiek laika.

Mamma Inga, kas savulaik abus puikas aizvedusi uz mūzikas skolu arī ikdienā darbā ir saistīta ar mūziku. Ingas Almane strādā bērnudārzā, pēcpusdienās Rīgas 3. mūzikas skolā un spēlē arī deju kolektīviem. Par saviem dēliem viņa saka: “Puikas bija ļoti dzīvelīgi. Vajadzēja slodzi. Sāka ātrāk dziedāt, nekā runāt, taciņa bija uz mūzikas skolu,” atklāj Inga.

Savukārt runājot par mūzikas mīlestību, Inga Almane atzīst, ka ļoti svarīgs ir pedagogs un dziesmu svētku kustības turpināšanai būtiski ir skolēnu svētki un iespēja tajos uz lielās Mežaparka estrādes kāpt daudz dziedātājiem, lai tad arī pieaugušo vecumā bērni gribētu tiekties dziedāt un dejot, piedalīties svētkos.