Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Mobilās ierīces kļuvušas par lielas daļas bērnu neatņemamu sastāvdaļu. JO bērni kļūst vecāki, jo vairāk laika viņi pavada virtuālajā vidē. “Kaspersky Lab” dati liecina, ka 73 % procenti pusaudžu vecumā 14 līdz 16 gadiem nevar iedomāties savu dzīvi bez viedtālruņa. Video dienasgrāmatas, video, kuros tiek spēlētas un komentētas videospēlēs, pamācību video – saturs virtuālajā vidē, kuru visbiežāk patērē jaunieši. Ne tikai patērē, arī rada, paši kļūstot par šāda satura autoriem. Kā tas ietekmē viņu ikdienas dzīvi skolā un mājās, Ģimenes studijā stāsta jūtūbere, videoblogere Evelīna Pārkera, digitālā mārketinga speciālists, viens no pirmajiem Latvijas blogeriem Artūrs Mednis un sociālantropologs Artūrs Pokšāns.

“Blogeri patīk cilvēkiem, jo viņiem var uzticēties vairāk nekā zīmoliem,” uzskata Artūrs Mednis.

Evelīna Pārkere atzīst, ka “piedzimusi par video blogeri”. “Man patīk veidot video,” vaļsirdīgi bilst Evelīna.

Video veidošana paņem daudz laika. Filmēšana, montēšana, mūzikas izvēle. Blogeri Latvijā paši visu dara paši. Evelīna bilst, ka viņas video ir jau kļuvis par darbu, tas aizņem daudz laika. Viņa no parastās skolas ir pārgājusi uz tālmācību, arī dažādiem hobijiem, piemēram, treniņiem paliek maz laika, ja grib veidot savus video.

Artūrs Pokšāns norāda, ka vecākiem, kuru bērni pievērsušies video veidošanai, jāsaprot, ka video veidošanai nepieciešams liels darbs.

Tas nozīmē, ka jaunieši iegūst konkrētas prasmes, kas būs noderīgas darba tirgū. Tā ir kaut vai prasme sevi pasniegt. Veidojot savus video, pusaudzis jau apgūst mediju lietpratību, viņš spēj izmantot modernos medijus, lai citi tavu radīto uztvertu nopietni un kvalitatīvi.

“Tajā pašā laikā svarīgi atcerēties, vai visiem šīs prasmes ir un ko darīt ar tiem, kam tādu nav, kam nav pieejamas nepieciešamās ierīces,” norāda Artūrs Pokšāns.

Evelīna Pārkere atzīst, ka viņai youtube blogu veidošana ir hobijs, un viņa arī negrasās visu mūžu būt jūtubere. Taču tā nav pasaulē.

Ko darīt vecākiem, ja bērns saka, ka gribu būt jūtubers? Artūrs Pokšāns norāda, ka tas liecina, ka bērns grib iesaistīties uzstāšanās industrijā. Nākotnē tā būs profesija. Vai tas būs iespējams Latvijā un kad, to nevar zināt.

Artūrs Mednis skaidro, ka kādreiz arī fotogrāfs nebija profesija. Videoblogu veidošanu citiem par prieku var uzskatīt par dārgu hobiju – citi nodarbojas ar zirgiem, snovo, spēlē golfu, citi veido video.

Artūrs Pokšāns arī atgādina problemātiskus aspektus, ka jaunajiem blogotājiem būtu jāmāca nošķirt privāto un publisko. Vai bērni, kas izvēlas kļūt par blogeriem, saprot, ko būtu un ko nebūtu vēlams stāstīt publiski. Bet izpratne par šo nošķīrumu ir problemātiska arī pieaugušajiem.

Savukārt par bērniem un jauniešiem, kas patērē citu blogeru radīto, Artūrs Mednis atzīst, ka vienmēr ir uzskatīts, ka nākamā paaudze ir panki, izlecēji. Tagad ir šādi cilvēki un youtube video skatīšanās ir mūsdienu izklaide. Ja tāda iespēja būtu bijusi iepriekšējām paaudzēm, arī viņi to darītu.