“Ir jādara viss, lai bērnunamu nebūtu,” stāstot savu pieredzi, pārliecināta Evita Puriņa.

Lai bērni vairs nenonāktu bērnunamos, nepieciešamas bērnus mīlošas ģimenes, kuras spētu uzņemties atbildību un rūpes ne tikai par saviem, arī audžubērniem. Kā kļūt par audžuģimeni, cik garš ir process no ieceres, līdz bērna ienākšanai ģimenē un ko vajadzētu darīt no valsts puses, lai to būtu vēl vairāk, Ģimenes studijā vērtē Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča, Sociālo pakalpojumu aģentūras Ģimenes atbalsta centra direktore Margita Kalniņa-Laksa un audžumamma, žurnāliste Evita Puriņa.

Šobrīd Latvijā ir 585 audžuģimenes un tajās dzīvo 1232 bērni. Joprojām gandrīz 1500 bērnu dzīvo aprūpes iestādēs, arī bērnunamos, visbiežāk par audžuģimeni kļūst ģimene, kurā runā latviski, kurā ir abi vecāki darbspējas vecumā ar vidējiem ienākumiem un ar vidējo vai profesionālo izglītību, tā secināts 2016. gadā veiktā pētījumā par audžuģimeņu kustību Latvijā.

Labklājības ministrijas pārstāve norāda, ka šobrīd audžuģimeņu skaits ir nedaudz sarucis, bet labā ziņa - arī bērnu skaits bērnunamos ir nedaudz sarucis. 

No nākamā gada paredzētas vairākas izmaiņas saistībā ar audžuģimenēm.

Nākamajā gadā tiks palielināts finansējumu audžuģimenēm, veiks arī sociālās iemaksas, tiks veidoti reģionālie atbalsta centri audžuģimenēm, lai neviens bez ģimenes aprūpes palicis bērns nenonāktu bērnunamā.

Savukārt No 2018.gada 1.septembra Latvijā tiks ieviesta audžuģimeņu informācijas sistēma (reģistrs), kur bāriņtiesas pašas varēs piekļūt datiem par audžuģimenēm visā Latvijā, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Bāriņtiesu likumā. Tas paātrināšot ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē.