Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


"Starp "pātagu" un "burkānu" ir jāatrod kompromiss, ja gribi spēlēt futbolu, slidot vai dejot prieka pēc, tad pietikt tikai ar uzslavām un emocijām, ka uzvarētāji ir visi. Tikko gribi sasniegt rezultātu, ir jābūt prasībām un jāpārvar sevi, lai būtu sasniegumi," diskusijā raidījumā Ģimenes studija atzīst futbola skola METTA treneris Ģirts Mihelsons.

Diktatūra vai pozitīvisms - jeb kā vislabāk veicināt bērnu un jauniešu sasniegumus un panākumus, piemēram, sportā, pašdarbībā. Vai vislabāk to panākt ar "pātagu" - stingrību, dresūru, dzelžainu disciplīnu, vai izmantot "burkānu” - motivēt bērnus, orientēt viņus uz rezultātu un sasniegumiem. Ģimenes studijā diskutē arī hokejists un treneris Aigars Cipruss, horeogrāfs, dejas pedagogs Agris Daņiļevičs un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesore Agita Ābele.

“Man gribētos treneri raksturot ar vārdiem "saprātīgi agresīvs",” bilst Agita Ābele. “No trenera gaida gan aktivizatoru, gan emocionālo piesātinātāju, tajā pašā laikā normu noteicēju un atbalstītāju, nesalaužot.”

Salīdzinot laiku, kad trenējās pats, un tagad, kad trenē gan bērnus, gan pieaugušos, Aigars Cipruss bilst, ka izbaudījis sūru konkurenci, kur nebija nekādu atvieglojumu. Viņš atzīst, ka arī hokejistus var izaudzināt bez rupjas stingrības. Taču viņš norāda, ka mūsdienas vismaz vienā ziņā laiki nav mainījušies uz labo pusi: šodien daudz atkarīgs no bērnu skaita, jo vairāk bērnu, jo lielāks atalgojums trenerim. Treneri cīnās visādi. Rezultāts paliek otrā plānā, jo vajadzīga kvantitāte.

Agris Daņiļevičs sarunas noslēgumā atzīst, ka tēma pilnīgi neizsmeļama, jo cik ir treneru, ir dažādi gadījumi, un par to ir jārunā un jāmāca bērni gan dejot, gan sportot.