Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Gudrie mācās no citu kļūdām, muļķi – no savējām. Bet vai mēs mācāmies no savu vecāku kļūdām? Nē, bieži vien mēs atkārtojam vecāku kļūdas, kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem kāpuši vecāki. Par to, kā pārraut šo savā ziņā apburto loku, saruna Ģimenes studijā ar psiholoģi Gunitu Kleinbergu un ģimenes psihoterapeiti Ilonu Bušu.

Ilona Buša iesaka zīmēt attiecību līnijas, cenšoties atbildēt uz jautājumiem, kādas ir attiecības ar vecākiem un vecvecākiem, kādas tās bija trīs gadu vecumā, kādas tās bija pusaudža vecumā un kādas tās ir pieaugušo vecumā. Kaut vai saprast - labas, ne tik labas, tuvas, ne tik tuvas.

Jo mēs vairāk jautājam, piemēram, kādas bija attiecības vecmāmiņai ar vectētiņu un kā tas ietekmēja manu vecāku attiecības, jo vairāk par to domājam, jo tuvāk esam savas dzimtas stāstām, kāpēc esam tieši tādi.

Gunita Kleinberga bilst, ka daudzi veido dzimtas kokus, kur norādītas radniecīgās saites, viņa vēlētos, ka to varētu papildināt ar informāciju, kādas bijušas attiecības starp cilvēkiem ģimenē. Attiecības starp māti un dēlu, starp māti un meitu, tēvu un dēlu, utt . Tā būtu iespēja paskatīties, kā no paaudzes paaudzē ar kādu problēmu tika galā. Tā būtu iespēja paskatīties, kā attiecības attīstījušās un kas tajās noticis. Bieži sākam par to domāt tikai tad, kad ir kādas grūtības.