"Svarīgākais, ka cilvēks var ziedot laiku un talantu, nevis vienkārši iemest naudu ziedojumu kastītē," uzskata Ilze Skuja.

"Jo agrāk bērnam parādām, ka ziedot nozīmē ne tikai iemest naudu palīdzības kasītē un aizmirst pa šo problēmu, bet iesaistīties arī ar savu darbu un talantiem, jo labāk. Tās ir lietas, kas nemaksā naudu un vērtīgāk," norāda Līga Andžāne.

Regīna Eihmane min, ka skolā bērniem neuzver, ka nodarbosimies ar labdarību, bērni zīmē apsveikumus un sūta veciem cilvēkiem, raksta vēstules sociālās mājās iemītniekiem, veidojas sadarbība, kad viņi atbild. Arī skolotāji iesaistās ar priekšnesumiem. Ziedojot savu laiku, iepriecina cilvēkus.

Labu darīt var būt gan ziedojot naudu labdarības organizācijām, gan strādājot brīvprātīgā darbu, gan palīdzot svešiniekiem grūtībās. Kā bērni mācās labdarību, cik būtisks vecāku piemērs un kādas var būt iniciatīvas bērnudārzos un skolās, vērtējam Ģimenes studijā.

Pirms pāris gadiem veiktā pētījumā secināts, ka Latvijā cilvēki aktīvi ziedo naudu un mantas, visbiežāk cilvēki izvēlas ziedot ziedojumu kastītēs, vai zvanot pa labdarības tālruni. Vairums gatavi ar ziedojumu palīdzēt konkrētiem cilvēkiem, tomēr šādi ziedojot, nepamet sajūta, ka cilvēku pamatvajadzību nodrošināšana ir valsts institūciju atbildība, kuru jāuzņemas līdzcilvēkiem. Kā sabiedrības attieksme ietekmē bērnu un jauniešu vēlmi iesaistīties labdarībā, vērtē organizācijas Palīdzēsim.lv dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, Ķekavas vidusskolas skolotāja, klases audzinātāja un direktores vietniece Regīna Eihmane un Labdarības maratona „Dod pieci” komunikācijas vadītāja Līga Andžāne.

"Mēs katrs savā dziļākajā būtībā vēlamies būt labi. Viens no veidiem, ka varam izpaust savu vēlmi būt labiem, ir palīdzības sabiedrībai, palīdzība tiem, kuriem klājas grūtāk, kuriem varam palīdzēt uzlabot dienu vai dzīves kvalitāti," bilst Līga Andžāne un atzīst, ka bērni mācās no vecāku piemēra darbos, ne vārdos. Ja vecāki iesaistās aktivitātēs, kas saistās ar labdarību, bērni to vērojot arī veido izpratni par labdarību.