Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

"Bērni kopumā ne visai labi jūtas, lielā mērā tas saistīts ar to, ka sabiedrībā tikai vēl nostiprinās tradīcijas jautāt otram par to, kā jūtas. Ģimene līdz bērna labsajūtai kā vērtībai vēl nav nonākusi,” raidījumā Ģimenes studija analizē Gunta Ancāne, atsaucoties uz Bērnu labklājības tīkla veikto pētījumu par bērnu labsajūtu.

„Mums ir totāls cieņas trūkums sabiedrībā citam pret citu arī pieauguši vidū, kur vēl pret bērniem,” turpina Gunta Ancāne.

„Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade" - šo patiesību mudina atcerēties Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Arī mēs, Ģimenes studijas veidotāji, aicinām izzināt, kas nodrošina bērnu labsajūtu un labklājību. Un ko darīt, lai visi bērni labi justos Latvijā. Disktutē Bērnu labklājības tīkla vadītāja Daiga Eiduka, vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, pedagoģijas doktore, Latvijas simtgades biroja pārstāve Aija Tūna un Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Gunta Ancāne.

Piemērus, kā nedomājam par bērniem, var redzēt uz katra soļa, analizē Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa norāda, ka bērnus skolā kušina, lai stundās viņi nesarunājas, pieaugušie lekcijās atļaujas sačukstēties skaļi un viņiem par to neko nesaka.

Daiga Eiduka atklāj, ka pētījumā bērni devuši augstu vērtējumu savai labsajūtai. Pieaugušie daudz kritiskāk skatās uz situāciju. Bet tas nenozīmē, ka apstākļi bērniem ir labi. Jo mazāks bērns, jo viņš labāk jūtas, ja vien viņš nav ļoti smagā situācijā. Kopsummā bērni savu labsajūtu vērtē kā labu, runājot par atsevišķiem tematiem atklājas arī negatīvais.

„Mūsu bērniem visvairāk ir vajadzīgs, lai viņiem tic, lai viņus uzklausa, lai viņiem palīdz iemācīties komunicēt savas emocijas, kā arī nepasmieties, kad viņi to dara, bet saprast, kāpēc bērns jūtas tā, kā viņš jūtas. Tas pie mums klibo gan ģimenē, gan publiskajā telpā,” uzskata Aija Tūna.

„Viss, kas bērnam nepieciešams bērnam, ir lai netraucēti varētu notikt no dabas noliktā attīstība. Bieži vien ar audzināšanu mēs saprotam darbības, kas veicina un padara kuplāku rožu krūmu dārzā, bet bremzē, apcērp un izkropļo. Atzīst to, ka daudz sabiedrībā vēl neesam izrunājuši, kas nepieciešams bērniem,” uzskata Gunta Ancāne. „Mūsu bērniem visvairāk pietrūkst iedrošināšana, mierināšana, pamatojoties uz to, ka tu esi tik brīnišķīgs.”

29. maijā Rīgas pilī notika diskusija "Šodienas bērni - Latvijas nākamā simtgade", kuras mērķis ir rosināt domāt par valsts politiku bērnu un ģimeņu jomā un veicamajiem darbiem, lai rūpes par valstij būtiskā cilvēkkapitāla ataudzi un attīstību neatstātu tikai uz ģimeņu pleciem. No tā, cik laimīgi bērni izaugs šodien Latvijā, ir atkarīga valsts nākotne.