Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Ap 60 % bērnu un pusaudžu “čeko” īsziņas. Esam pārgājuši no komunikācijas valodā, no runāšanas uz komunikāciju tekstā.

Bērnu ar mācīšanās grūtībām, runas problēmām, dažādiem domāšanas, uztveres un emociju traucējumiem kļūst arvien vairāk. Vai informācijas tehnoloģijas kognitīvajā procesā ir draugs vai drauds, jeb kā bērna valodu ietekmē virtuālā telpa – speciālistu skatījums Ģimenes studijā. Diskutē Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita, RPIVA asociētā profesore, agrīnās attīstības speciāliste Tija Zīriņa un Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatikas klīnikas audiologopēde Andra Vabale.

"Bērnam jāatrodas vidē, kur valodu runā!" atzīst Andra Vabale. "Ne tikai runa attīsta domāšanu, domāšana attīsta arī valodu. Lai veidotos valoda un attīstītos visi kognitīvie procesi, bērnam ir jāatrodas vidē, kur runā valodu."

Ja vidē, kurā atrodas bērns, primārais saziņas līdzeklis ir mobilais tālrunis vai dators, tad rodas jautājums, kā bērns dzird runāto valodu, cik tā ir bagāta un kas ar viņu runā.

"Vai dators nenozog laiku tiešai komunikācijai, dators kā mēmais partneris mazāk veicina runātas valodas attīstību," bilst Vabale.

"Viss, kas ir saistīts ar vārdu kognitīvs ir indivīda izziņas darbība. Runa ieņem svarīgu vietu izziņas procesos, atspoguļo, ko cilvēks domā, norāda Tija Zīriņa.

"Mūsu smadzenes nespēj pielāgoties rakstīšanas procesam ar datoru," norāda Daina Voita. Pētījumi rāda, ka mūsu domāšanas procesi atšķiras, ja cilvēks mācas rakstīt ar klaviatūru vai izmantojot smalko motoriku. Ja bērns mācās rakstīt, izmantojot klaviatūru, parādās mācīšanās traucējumi, atpazīšanas, lasīšanas traucējumi. Smadzenes pielāgojušās apgūt rakstīšanu procesā rakstot ar roku. Ja rakstām ar roku, vispirms izdomājam domu un tad rakstām. Rakstot ar datoru, domas bieži ir nepabeigtas, domāšana veidojas virspusēja, bieži zūd kreativitāte.

Vabale, kura pati ir ieradusies uz raidījumu ar planšetdatoru, kurā lejuplādētas ap 40 aplikāciju dažādu prasmju veidošanai, norāda, ka trūkst aplikāciju latviešu valodā. Viņa ir saskārusies ar problēmu, ka bērni, kas daudz lieto datoru, piecu gadu vecumā zinā labāk lietas nosaukt angļu valodā, ne latviski.

"Sasaiste bērns – dators – vecāki svarīga un labi izmantojama" norāda Voita. Bet jautājums, kā to dara un kas ir centrālais – bērns un dators vai bērns un vecāki, kas pārrunā redzēto. Ja bērns sēž pie viena datora, māte pie otra, rodas būtiski attīstības traucējumi. Sākotnēji bērnam ir vajadzīga emocionālā sasaiste ar vecākiem, ja tur neatrod, meklē pie datora. Kad bērnam paaugtoies vecāki uzdod jautājumu, kāpēc bērns ar mani nerunā, ir jau par vēlu. Viņš jau atradis sasaisti citā vidē.

Galvas smadzeņu attīstība ir ļoti spēcīga tieši līdz piecu gadu vecumam, ja šo attīstību kavē, tas var “atspēlēties” 20 un pat 40 gadu vecumā.